Patiesa runāšana par stulbas darīšanas nodzēšanu
Jau pašā sākumā Miķelis atzīstas, ka šoreiz sanākusi nevis gluži vai sapņaina muldēšana par Valmierā šogad sadarīta grēka darba nokopšanu, bet gan pavisam skaidra runa ar pilnīgi reālu puisi. Par to tad arī jau iepriekš atvainojos tiem, kuri varbūt gaidījuši te pavisam citādu šanu...
Ko lai dara, arī Valmierā tomēr atrodas neapzinīgi ļautiņi, kuri savas silti politiskās jūtas pret tālas un saulainas valsts notikumiem atļaujas publiskot, sašmucējot pieminekli. Ar mirušajiem un viņu piemiņu, un tā ir Miķeļa visdziļākā pārliecība, karot ir zemiski jebkurā valstī un jebkurā sabiedriskajā iekārtā! Un Valmieras brāļu kapu memoriāls te nav un nedrīkst būt nekāds izņēmums. Tāpēc tikai apsveicama ir pilsētas rātskungu rīcība, ar dzeltenu un zilu krāsu apkrāsoto smilšakmeni mēģinot tīru dabūt. Miķelim bija informācija, ka pirmoreiz šo nepavisam ne vienkāršo darbiņu pāris rīdzinieki bija mēģinājuši paveikt vien ar rokas pumpējamo špricmašīnu un pāris spaiņiem lietus ūdens... Tad nu pieminekļa mazgāšanas pirmais lasījums beidzās vien ar distancē Rīga — Valmiera turp un atpakaļ patērēto degvielu un pašmāju ieinteresēto personu darītājiem ierasties vismaz ar karčerīti, kā zinoši ļaudis mīļi apzīmē augstspiediena ūdens aparātus dažādu lietu un vietu mazgāšanai.
NEDARBS
Foto no paša svaigākā Miķeļa arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv