Par nepieciešamiem grozījumiem depozīta sistēmas noteikumos

- 18.Maijs, 2022
Ekonomika
Laikrakstā

Kā zināms, atbilstoši 2020. gada 11. augusta Ministru kabineta noteikumiem «Depozīta sistēmas darbības noteikumi» un Iepakojuma likuma normām, Latvijā pašlaik tiek ieviesta depozīta sistēma. Esmu saņēmis vairākas tirgotāju sūdzības par depozīta sistēmas ieviešanas procesu, kā arī noteiktām tiesību normām, kuras, uzskatu, būtu jāgroza, pielāgojot tiesību normas tā, lai tās būtu izpildāmas un efektīvas. 

Iepakojuma likuma 18.8 pants paredz, ka depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no gala lietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, bet ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas, valsts pilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 kvadrātmetriem vai lielāka. Ārpus valsts pilsētām, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 kvadrātmetriem vai lielāka. Ja depozīta iepakojuma pārdevēji veido kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu vienā administratīvajā teritorijā, attālums no katras tirdzniecības vietas līdz kopīgai depozīta iepakojuma pieņemšanas vietai nedrīkst pārsniegt 500 metrus, izņemot gadījumu, kad tas ir saskaņots ar Valsts vides dienestu un to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas kopīgā depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta.

Ja veikals, piemēram, ir Rīgā un tirdzniecības zāle ir 300 kvadrātmetri vai lielāka, tad veikalam obligāti jāpieņem izlietotais dzērienu depozīta iepakojums.

VALTERS BERGS: «Mazie veikali pagastos ir pašmāju kapitāla turētāji, kuri jāatbalsta, nevis tiem jāuzliek pārmērīgs papildu slogs.» Foto no personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Novadniece - 20.Maijs, 2022 - 00:53

Kāda daļa mums, kas notiek Rīgā? Kāda jēga ar Rīgas lepno un izlutināto veikalnieku problēmām Liesmā vai veselu lapu aizņemt, ja Rūjienā viss ir lieliski un vismaz pensionāri var dažus centus atgūt? Ar depozītu, pat ja ir nelielas neērtības, it sevišķi mazākie veikali ir pat ieguvēji, jo labākā gadījumā tikai piektdaļa no par depozīta taru iekasētā 10 centu papildsamaksa tiek atdota atpakaļ pircējiem par depozīta taras nodošanu. Četras piektdaļas taru neviens atpakaļ nenes un reāli veikalam ir diezgan smuka papildus peļņa. Reāli no 100 depozītu taras veikals tātad papildus iegūst 8 eiro. Rīgas lielveikaliem, kur tāda summa ir špickastītas vērtībā tad nu brēka, bet lauku veikals pat par 8 eiro var priecāties

Valters - 20.Maijs, 2022 - 10:21

In reply to by Novadniece

Rakstā tieši tiek norādīts, ka problēmas tieši nav Rīgas veikaliem, bet gan mazpilsētu veikaliem, kā piemēram Rūjiena. Tāpat vēlos paskaidrot, ka veikalnieks iegādājoties preci tirgošanai, jau samaksā par depozīta iepakojumu ražotājam, tādēļ maldīgi ir uzskatīt, ka veikals kaut ko pelna uz to, ja depozīta taru nenes atpakaļ.

Novadniece - 20.Maijs, 2022 - 22:41

In reply to by Valters

Valter, nu gan pats kaut ko putro. Veikalniekiem par depozīta iepakojumu ar ražotāju nekāda maksāšna nenotiek. Naudu no ražotāja iekasē īpašs Depozītu sistēmas operators, kurš tad arī veikaliem maksā naudu par savākto taru ar depozīta marķējumu. Problēma sākas, ka ar depozīta zīmēm marķēto taru vēl savāc pārāk maz un Depozītu sistēmas operatoriem sāk iekrāties no ražotājiem iekasētas palielas summas, kuras nu jau tas esot gatavs ieskaitīt valsts budžetā. Galu galā iznāks papildnodoklis ( cenai pieliktie 10 centi) tiem ,kas depozīttaru uz veikaliem atpakaļ nenesīs.

Valters - 21.Maijs, 2022 - 11:27

In reply to by Novadniece

Kā domājiet, kur veikalos rodas produkcija? No ražotājiem, no starpnieku vairumtirdzniecības bāzēm. Vai šīs bāzes produktus pārdod veikalniekiem bez depozīta taras cenas? Nē, nepārdod.

Novadniece - 22.Maijs, 2022 - 22:37

In reply to by Valters

Veikalos produkcija tiešām nonāk no ražotājiem, nos starpnieku bāzēm, kuru piedāvātā un paša veikala noteiktā cena joprojām ir produkcijas cenu zīmē, bet 10 centu pieplusojumu pieliek Depozītu sistēmas operators, kas to iekasē no ražotāja. Ja depozīta tara netiek vajadzīgā apjomā nodota atpakaļ, operatoram krājas paliela nauduņa, kuru nu viņi gatavi atdot valsts budžetam. Šajā ziņā gan ir kaut kas ļoti aplams.

Pievienot komentāru