Par nācijas un civilizācijas kultūru

- 28.Februāris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Nesen Latvijas radio dzirdēju, kā uzstājās kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa sacīja tādus vārdus, ka 13 miljoni eiro paredzēti iztērēšanai, protams, ļoti skaistam mērķim — lai vadātu skolēnus no visas Latvijas uz valsts simtgades pasākumiem. Lai tādā veidā, viņus vadājot, pievestu klāt pie tām vietām, kur patriotismu, dzimtenes mīlestību un visu pārējo varētu mācīt, iepotēt vai kaut kādā citādā veidā darīt tuvāku. Vai tas viņiem to darīs tuvāku, grūti pateikt, bet būs 13 miljoni eiro...

Šajā sakarībā es domāju par kaut ko citu. Atskatoties uz Zemgales forumu, kas bija Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības un, protams, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes šajā reģionā iniciēts:  tajā runājām un domājām par to, kāpēc Latvijas valstī 99 procenti — gan iedzīvotāji, gan ierēdņi, gan politiķi — runā par to, kā dalīt naudu, bet varbūt tikai viens procents runā par to, kā naudu pelnīt! Šķiet, ka šī proporcija ir galīgi ačgārna, jo, ja paskatās, kā valstīs, kuras domā par savu ekonomiku, sadalītos iedzīvotāju proporcija pret tiem, kas naudu pelna, un tiem, kas naudu tērē, tad tai vajadzētu būt apmēram 70 procentiem tiem, kuri runā un dara, vairojot kapitālu, vairojot peļņu, veicot uzņēmējdarbību, bet 30 procenti ir tie, kuri no šīs peļņas dzīvo un kuri ir atkarīgi no tā, ko nopelna šie 70 procenti. Varbūt man kā mākslas vēsturniekam neklātos par šādām lietām runāt, taču mana izjūta ir tāda, ka šodien Latvijas valstī mēs ļoti daudz kur esam nonākuši pie līnijas, aiz kuras sākas dzemdību nama ārstu un medmāsu streiks, radio žurnālistu streiks... Arī visiem citiem ir iemesls celt balsi un prasīt, ka naudu vajadzētu pārdalīt tā vai citādāk, bet es nedzirdu šajā balsu korī, ka balsis paceltu tie, kas zinātu un kas pasacītu, kā mēs tiksim pie naudas, ko visi kopīgi mēs varētu pārdalīt!

Tieši Valentīndienā Rīgas Motormuzejā notika Latvijas zinātnes pagājušā gada 11 izcilāko sasniegumu godināšanas pasākums, un tur mēs tieši visvairāk izcēlām tos zinātniskos sasniegumus, kuri atrodas vistuvāk ražošanai un kurus tieši uzņēmējs var pārņemt savā arsenālā vai uz kuriem izstrādājumiem un produktiem lūkoties kā perspektīvajiem, ar kuriem Latvijas valsts vai viņa uzņēmums, firma varēs sākt pelnīt. Tovakar nonācām pie vienas skaistas domas — ka zinātne, ne tikai vien dziesmas, dejas, reliģija, literatūra un dzeja, ir nācijas un civilizācijas kultūras sastāvdaļa. Tieši tāpat nācijas un civilizācijas kultūras sastāvdaļa ir tirdzniecība, uzņēmējdarbība,  ekonomika un tautsaimniecība, kas spēj visu šo kopumu apvienot.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru