Baltijas ceļam 30: Strenčos visa zeme dun!
Pagājušajā piektdienā, precīzi Baltijas ceļa 30 gadu jubilejas reizē 23. augustā, daudzviet Latvijā tika atzīmēta šī mūsu tautām – latviešiem, igauņiem un lietuviešiem – nozīmīgā diena. Nākamajā dienā daudzu motociklu dzinēju rūkoņa gan jau satricināja arī Valmieru, taču šeit ādās tērptie vēja brāļi un vēja māsas tikai varbūt uz mirkli pieturēja, jo sestdien vietējo, Igaunijas un (salīdzinoši mazākā skaitā) arī Lietuvas motociklistu ceļi veda uz Strenčiem, kur notika Baltijas ceļa atcerei veltīts starptautisks motobrauciens Baltic Chain Run. Šāds pasākums pirmo reizi notika pirms 10 gadiem, atzīmējot mūsu trim valstīm vēsturiskās dienas – UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā iekļautā Baltijas ceļa – 20 gadus. Strenču novada pašvaldībai bija tas gods un arī atbildība uzņemt apmēram tūkstoš motobraucēju šogad.
Ļoti iespējams, ka tik rūcošs un kupli apmeklēts masu pasākums Strenčos notika pirmo reizi pilsētas vēsturē. Viss oficiāli sākās piecos pēcpusdienā, kad motociklu armāda, kurā tomēr bija arī pāris nedaudz atšķirīgas motorizētas vienības, devās braucienā uz pāris kilometru attālo Sedu, tādā veidā noteikti papildinot tieši todien tur atzīmējamo pilsētas svētku iespaidus. Atbraukuši atpakaļ, vīri un sievas, kuriem brīvs gars un vējš allaž matos, nolika savus dzelzs rumakus Strenču centrā blakus Rīgas ielas krustojumam ar Pulkveža Zemitāna ielu, kur tieši tobrīd gāja vaļā atraktīva kultūras programma. To ar īsiem ievadvārdiem iesāka Latvijas motociklistu ciltstēvs Frīdis alias Aivars Freimanis, turpināja dziedātājs Rihards Saule ar ģitāras pavadībā izpildītām latviešu spēka dziesmām, dāmu līnijdeju sekstets un...
*
Kamēr publika ar nepacietību gaidīja Strenču motociklistu svētku pašu galveno naglu, tikmēr Liesma izmantoja ekskluzīvu iespēju. Lūk, īsā intervijā pats FRĪDIS.
Grūti vai viegli dabūt šitādu milzumu veču un arī daudzas kundzes ar motocikliem kopā?
Patīkami (smaida)! Grūti vai viegli? Nu, nezinu... Protams, darbs ir ieguldīts pamatīgs, faktiski mēs par šo pasākumu, ka tāds varētu būt, runājām jau kopš pagājušā gada. Strenčos esam pirmo reizi, tāpēc viss jādara tā kā pirmo reizi. Pateicoties (Strenču novada domes priekšsēdētājam) Jānim (Pētersonam), viss gāja daudz vieglāk. Ja mēs taisītu pilnīgi no baltas lapas, tad būtu stipri grūti. Rīgā un Ventspilī, kur mēs savus pasākumus rīkojam jau daudzus gadus, viss jau ir iegājies. Šeit, Strenčos, viss ir pirmo reizi, prieks, ka atsaucība ir tik liela. Domāju, ka te šodien ir vismaz tūkstoš motociklu. No citām valstīm laikam nav, taču no mūsu trim Baltijas valstīm ir noteikti.
Kur tu pats biji tajā gadā tieši tajā datumā?
Es biju pie Katlakalna, tā vienkārši uz šosejas.
Kā tev šķiet, kā mums Latvijā pa šiem 30 gadiem gājis? Ja tā paskatās, vakar ceļmalās, arī Unguriņos pasākumā pie Latvijas – Igaunijas robežas tik daudz gana jaunu mašīnu, te – daudz jaudīgu un ne jau lētu motociklu... No malas šķiet, ka viss mums ir baigi forši.
Nekad nav tik labi, ka nevar būt vēl labāk. Jā, ir labāk, nekā bija tad, bet nav tik labi, kā gribētos. Ir ko strādāt un cīnīties!
NAV PĪLĀDŽOGAI KUR NOKRIST! Strenču centrā sestdienas vakarpusē bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku – i mājinieki, i ciemos atbraukušie motociklisti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv