Mūsu priekšrocība – dabas resursi

- 1.Oktobris, 2019
Pilsētās un novados
Portālā

Lauksaimniecība ir viena no prioritārām Latvijas iespējām, un tieši bioekonomikas ieviešana veicinātu lauku saimniecību attīstību, uzskata Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova. "Bioekonomika izveidojusies no tā, kas notiek pasaulē. Dzīvojot ne tik apdzīvotās vietās, mēs neapjaušam, cik ļoti esam saistīti ar globālajiem procesiem. Bet tie mūs ietekmē – apzināmies to vai ne," viņa saka.

Unikāli vietējie apstākļi

Zinātniskā organizācija "Vides risinājumu institūts" (VRI), apvienojot Latvijas un ārvalstu zinātniekus un praktiķus un izmantojot tehnoloģiju iespējas, rada inovatīvu pieeju kompleksām vides problēmām un ilgtspējīgai resursu izmantošanai. "Pētām, kādā stāvoklī ir dabas resursi, kādas ir tendences, un dodam priekšlikumus efektīvai saimniekošanai," skaidro I. Suija-Markova.

Lielās tendences, kas sekmējušas vajadzību pēc bioekonomikas, ir demogrāfijas un sociālās izmaiņas. Pasaulē ir septiņi miljardi iedzīvotāju, pēc prognozēm – 2050. gadā būs 11 miljardi. Šie cilvēki būs jāpabaro – vajadzēs pārtiku, kas sākas uz lauka.

Prognozē, ka 2050. gadā eiropieši būs tikai 4% no visiem pasaules iedzīvotājiem. "Vidzemē pēc statistikas ir tikai 13 cilvēku uz kvadrātkilometru. Pēc tā varam novērtēt, kur globālajā ekonomikā atrodamies un kas ir mūsu priekšrocības. Mēs varam konkurēt ar nenoplicinātu augsni, tīru vidi un citiem dabas resursiem. Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, atpaliek rādītājos, cik naudas tiek iegūts no viena hektāra zemes vai meža. Mēs savus resursus izmantojam neefektīvi, jo iztirgojam tos kā izejvielu, bet jādomā, kā radīt pievienoto vērtību tepat uz vietas.

Globālā tendence ir tāda, ka visā pasaulē cilvēki pārceļas uz attīstības centriem. Laukos iedzīvotāju paliek mazāk visur, ne tikai pie mums. Tādēļ jāskatās uz tehnoloģijām, kas spēj aizstāt cilvēkus, domājot, kā efektīvāk izmantot mūsu priekšrocību – dabas resursus. Vietējie unikālie apstākļi jāizmanto gudri. Jāražo tā, lai būtu mazāk pārpalikumu, kas netiek izmantoti kaut kā cita ražošanai. Laukos jāievieš aprites ekonomika, kurā pāri nepaliek nekas," norāda I. Suija-Markova.

Jāveido vērtību ķēde

"Latvijā maz nopelnām no viena hektāra lauksaimniecības zemes un arī meža resursiem, jo apstājamies pie tā, ka esam primārie ražotāji," uzskata I. Suija-Markova. "Bioekonomika runā par to, kā mēs šo sākotnējā ražošanas posmā iegūto biomasu varam sadalīt sīkākās frakcijās un tādējādi maksimāli izmantot tās potenciālu. Biorafinācija nozīmē, ka iegūto biomasu ar speciālām tehnoloģijām sadala komponentēs. Francija, Beļģija, Nīderlande, Vācija pērk no mums biomasu un sarežģītos biorafinērijas procesos velk no tās ārā ļoti augstas pievienotās vērtības produktus. Tas būtu jādara šeit uz vietas, lai no viena hektāra zemes iegūtu daudz lielāku peļņu. Šobrīd pasaulē biorafinērijas rūpnīcas ir milzīgas, un ir skaidrs, ka ar tām Latvijai ir grūti konkurēt, bet mums ir svarīgi zināt, ka šīs politikas veidotāji runā, ka nākamajā septiņgades periodā Eiropā daudz tiks investēts tehnoloģijās, lai biorafinēriju pietuvinātu zemniekiem. Tas nozīmē, ka iekārta būs pievedama pie lauka un arī mazā apjomā varēs no biomasas gūt maksimālo labumu. Tā šobrīd vēl ir tikai tendence, bet par to mūsu zemniekiem jau būtu jādomā. Latvijā ir jāveido darbību ķēde, kur katrs ražošanas posms pievieno vērtību gala produktam, un tikai pēc tam tas tiek nodots patērētājam."

Apvienoties, lai konkurētu

I. Suija-Markova skaidro, kādēļ ražotājiem sadarbība jāveido dažādās nozarēs: "Kas vienam atlikums, citam – vērtīga izejviela. Piemēram, alus darītavā "Valmiermuiža" pāri paliek drabiņas. Tur gadiem meklēja, ko ar tām darīt. Labākais, ko atrada, ir cepumu ražošana. Bet tikpat labi tās var noderēt citā nozarē.

Problēma tā, ka nozaru pārstāvji ikdienā nesatiekas. Ir jāapvienojas, jāveido klasteri. Vidzemē kāda uzņēmēju grupa sapratusi, ka jāstrādā kopā. Tā ir iespēja resursus apvienot, lai stiprinātu katra uzņēmuma konkurētspēju. Piemēram, katram nopirkt lektoru ir ļoti dārgi, bet, to algojot kopā, zināšanas gūst visi. Tāpat nepieciešama pētniecība, lai strādātu efektīvāk. Bez sadarbības neiztikt arī tādēļ, ka jaunu tehnoloģiju ieviešanai nepieciešami prāvi līdzekļi. Lai tas atpelnītos, ir jādomā par iekārtu pietiekamu noslodzi. Mums ir jāskatās plašāk, kādas tendences ir pasaulē, un jāizmanto mūsu stiprās puses tādā kontekstā. Mums ir, ar ko konkurēt pasaules mērogā, tikai jāprot šie resursi gudri izmantot. Tāpat viena lieta ir saražot, bet tikpat svarīga ir prasme pārdot. Un tādēļ katram ražotājam ir jābūt izpratnei par tirgu. Tas ir mūsu izaicinājums. Klasterī ir vieglāk piekļūt informācijai par jaunākajām tendencēm, izmaiņām. Tā ir iespēja satikties ar vietējiem nozares pārstāvjiem, dalīties pieredzē, apmeklēt seminārus, aizbraukt uz citām valstīm un redzēt, kā tur tiek risināti līdzīgi jautājumi."

Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova skaidro: "Mazo lauku saimniecību iespēja ir meklēt savu nišu – pēc iespējas efektīvāk izmantot konkrētās vietas apstākļus, jaunākās tehnoloģijas un dabas resursus." Lāsmas Reimanes foto

UZZIŅAI

Lauksaimniecība Latvijā

# Latvijā ir 80,2 tūkstoši lauku saimniecību.

# Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 1 932,3 tūkstoši ha.

No tās aramzeme – 1289,8 tūkstoši ha, ilggadīgie stādījumi – 7,6 tūkstoši ha, pļavas un ganības – 634,9 tūkstoši ha.

# Ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkstoši hektāri.

# Izaudzēti dārzeņi – 157,1 tūkstotis tonnu, no tiem 11,5 tūkstoši tonnu – siltumnīcās.

# Lauku saimniecībās audzē 405,8 tūkstošus liellopu. Saražots 91,2 tūkstoši tonnu gaļas un 1000,1 tūkstotis tonnu piena.

# Pēdējos 10 gados ievērojami pieaudzis aitu

skaits (2007. gadā 53,9 tūkstoši, bet 2017. gadā 112,2 tūkstoši).

# Zirgu skaits pēdējo 17 gadu laikā sarucis

vairāk nekā divas reizes (2000. gadā bija 19,9 tūkstoši, bet

2017. gadā – 8,9 tūkstoši.)

Avots: Statistikas pārvaldes apkopotie dati par 2017. gadu.

Lauku atbalsta dienesta dati 2018. gadā

# Vairāk nekā 250 tūkstoši hektāru jeb 11% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā ir neapstrādāti vai nekopti.

# Atbalsta programmās izmaksāts vairāk nekā 602 miljoni eiro. No tiem platību maksājumos – 367 miljoni eiro, investīcijās – 193 miljoni eiro, citos maksājumos – 42 miljoni eiro.

___________________________________________________________________________________________

Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019

Komentāri
Pievienot komentāru