Ļaunuma uzvarai pietiek ar to, ka labi cilvēki neko nedara
Tā ir sena filozofiska atziņa. Kā šī ļaunuma uzvara izpaužas mūsu šodienā, mūsu reālajā dzīvē? Ko mēs, latvieši, varētu teikt par savu valsti, atskatoties uz paveiktajiem darbiem un kontekstā ar nacionālajiem nākotnes attīstības plāniem un programmām?
Pastāvīgi dzirdam, ka esam viena no nabadzīgākajām ES valstīm; valsts aizsardzībai atvēlam mazāk par 1% no IKP, kaut vajadzētu vismaz 2%; neizmantojam attiecīgās ANO konvencijas, rezolūcijas un citus starptautiskos tiesību dokumentus okupācijas seku likvidēšanai un tādējādi, neko nedarot, tās pakāpeniski padarām par nesekām; akceptējam latviešu tautas vitālās intereses apdraudošus līgumus, piemēram, parakstām brīvās kapitāla kustības līgumu bez atrunas, ka lauksaimniecības zemi drīkst pirkt īpašumā tikai Latvijas pilsoņi; Saeima un valdība nelikumīgi, bez tautas akcepta, Krievijai uzdāvina 1293,6 km2 Abrenes un tai pieguļošo sešu pagastu Latvijas zemes, bet tā laika Saeimas deputāte un bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne pat izsakās, ka ST spriedums Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā ir vērtējams kā «sava veida panākums».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv