Latvijas BMX Kolumbs

16.Decembris, 2015
Valmierietis
Laikrakstā

Pēc nedēļas viņš, oktobrī savas kuplās ģimenes lokā nosvinējis apaļus 70, Rīgā Latvijas Gada balvas sportā 2015 ceremonijā saņems balvu Par mūža ieguldījumu. JĀNIS SILIŅŠ to godam pelnījis gan par savu trenera darbu klasiskajā riteņbraukšanā, ieliekot pamatus Arvja Pizika un Aināra Ķikša vēlākajiem olimpiskajiem startiem, gan par ieguldījumu BMX sistēmas izveidošanā Latvijā, tās triumfs ir Māra Štromberga divas olimpiskajās zelta medaļas Pekinā un Londonā. No mūsu sarunas krietnu piecu stundu garumā varētu pilnu Liesmu pierakstīt, tāpēc Valmierietī šoreiz tikai pats būtiskākais, vairāk izgaismojot tieši Jāņa gaitas BMX ceļā. Manuprāt, ļoti zīmīgo Kolumbu virsrakstā man rītā, kad posos ceļā pie Jāņa uz Lejas Ruķiem, kas Strenču novadā, tikai 8 kilometrus no Jāņa dzimtās Smiltenes ieteica kāds pilnīgi ar BMX nesaistīts vīrs.

JOPROJĀM KUSTĪBĀ! Jānis Siliņš 4. decembrī Lejas Ruķu pagalmā ar Pekinas olimpisko ancuku mugurā uz savas dzīves galvenā sporta rīka - divriteņa. Gunta Vīksnas foto

Jānis ir smiltenietis, tur, sava skolotāja Ivara Eislera aizrauts, pievērsies ātrslidošanai un riteņbraukšanai. Smiltenē atgriezies savā skolā pēc fizkultūras institūta beigšanas. Jau trešajā kursā sapratis: trāpīts, izvēle bijusi pareiza. Skolā strādājot, riteņbraukšanas trenera Akmentiņa pierunāts, sācis pa grupiņai trenēt. Uz pirmajiem riteņbraukšanas treniņiem pie Siliņa vai puse skolas ieradusies! Drīz gan jutis, ka diviem labiem treneriem Smiltenē par šauru, tāpēc 1974. gadā ieradies strādāt Valmieras sporta skolā. Protams, par riteņbraukšanas treneri. Uz pirmajiem Siliņa Valmieras audzēkņu panākumiem ilgi gaidīt nenācās... Kuri ir talantīgākie audzēkņi no klasiskās riteņbraukšanas trenera gadiem?Ja ņem no Valmieras puikām, tad spicākie bijuši Vairis Pētersons, Ainārs Skujiņš, Inga Bondars, Aigars Lamaks, Māris Ērglis, Arvis Piziks, Aivars Laņģis, Ainārs Ķiksis... Dažādi izvērtušies viņu likteņi dzīvē un sportā, lūk, Piziks un Ķiksis katrs divās olimpiādēs startējuši. Uz Barselonu, kur Piziks kopā ar smiltenieti Daini Ozolu 1992. gadā startēja grupas braucienā, biju ar savu audīti pats aizbraucis, naktī iebraucu trasē un visu apskatīju... Tas, kā tur toreiz viss notika, bija tīrs komandas darbs, tur neviens nevarēja otram vati bāzt ausīs! Toreiz man ienāca prātā: ja mūsu valstsvīri, atmetot visu, no kādas partijas kurš ir, ja viņi strādātu cilvēku un valsts labā tik atbildīgi kā šie divi 182 km trasē baigā karstumā, tad kā mēs dzīvotu! Dainis Barselonā bija trešais, izcīnot olimpisko bronzu, Arvis ielīda sešniekā, palika sestais. Kad beidzi savas gaitas tīrajā riteņbraukšanā?     Mani atlaida 1990. gada 1. aprīlī. Atlūgumu biju iesniedzis jau krietni iepriekš, jo esošajā sporta skolas sistēmā strādāt vairs negribēju. Protams, tobrīd jau biju iekšā idejā par BMX... Kā uzdūries BMX pirmavotiem?Toreiz, 1988. gadā, biju treneru kvalifikācijas kursos Maskavā, tādi bija ik pa četriem gadiem.  Todien vajadzēja būt lekcijai biomehānikā pie profesora Donskoja, kurš allaž bija precīzs kā Šveices pulkstenis. Bet viņa nav. Te ienesas auditorijā Miera velobrauciena varonis Saidhužins:  profesors esot aizņemts, mums jāpastrādājot ar literatūru. Katedrā uz liela galda milzīgā grāmatu kaudzē ieraudzīju BMX noteikumus angļu valodā. Tur otrajā lapā bija rakstīts, kas kurā kontinentā šīs lietas kūrē. Eiropā tas bija Herits Holandē. Tad nu nolēmu viņam uzrakstīt turpat no Maskavas. Kā filatēlists zināju, kas un kā mēdz notikt ar biezākām aploksnēm, kurās arī markas tika sūtītas un kuras parasti saņēmu atpakaļ ar paziņojumu, ka markas konfiscētas — tur ar padomju varu nebija nekāda sakara, tikai kāda personīgās intereses! Atbraucu mājās, priekšā jau bija Herita atbilde. Sarakste turpinājās, nolēmām, ka man jābrauc pie viņa runāties. Bez problēmām dabūju izsaukumu, bet naudu braucienam uz Holandi, 500 rubļus, nopelnīju, piestrādājot naktīs par kurinātāju mironītī, blakus velobāzītē dienā biju treneris. Samainīja man valūtu — kā šodien atceros, dabūju 1680 guldeņus. Par braucienu ir atsevišķs stāsts, raibi gāja, taču līdz Einhovenai nonācu un Heritu satiku.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru