Jau gadu — zem pašizmaksas
Augustā būs pagājis gads, kopš Baltijas valstu reģiona un Somijas piena nozare izjūt Krievijas embargo negatīvo ietekmi. Visu šo laiku Latvijas piensaimnieki ir spiesti turpināt piena ražošanu zem pašizmaksas. Ražošanas izmaksas ir krietni augstākas par piena iepirkuma cenu.
Lauksaimnieku organizācijas, tajā skaitā Zemnieku saeima, no jauna aktualizē jautājumu par atbalsta maksājumu nepieciešamību nu jau gadu nomocītajai piena nozarei. Nesen tapa lauksaimnieku vēstule Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai. Tajā bija ar faktiem pamatota jaunu atbalsta maksājumu vajadzība, jo pretējā gadījumā saimniecības saskarsies ar maksātnespēju. Zinu, ka daudzi zemnieki vēl jūnijā savos makos sāpīgi izjuta piena iepirkuma cenu kritumu. Vai tas atspoguļosies arī statistikā atsevišķu statistikas vākšanas īpatnību dēļ, neņemos spriest. Ja vien statistiski parādīsies piena iepirkuma cenu divu eirocentu samazinājums jūnijā pret maiju, tad zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir apsolījis rakstīt vēstuli ES komisāram. Uzskatām, ka absolūti nekādu kritiku neiztur ES izskanējušais apgalvojums, ka pie piena iepirkuma cenas 20 eirocenti/kg vēl nebūt nav kritiska situācija piensaimniecības nozarē. Mēs taču katrs redzam, ko par saražoto pienu faktiski saņemam un cik tā ražošanai reāli tērējam. Zemnieki, kas pārstrādei nodod pāris piena tonnas pārdienās, par slaukumu saņem 19 — 20 centus, bet tiem, kas ražo mazāk, tiek 14 — 18 centi. Realitāte ir ļoti skarba.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv