Dzejnieks un senie raksti
«Paldies par brīnišķīgajiem vakariem Valmieras bibliotēkā un iespēju satikties ar izcilām personībām, un mēģināt tvert to, ko viņi zina, vēsta, par dvēseles dziļuma un plašuma vairošanu.» «Jādomā, cik bagāti topam, ja Dieva doto bagātību neturam pie sevis, bet tajā dalāmies.» Tādus atzinības vārdus klausītāji veltīja projekta «Radošo sapņu forums bibliotēkā» noslēgumam, kad ar valmieriešiem tikās dzejnieks Uldis Bērziņš sarunā par mūsdienīgo pasaules skatījumu caur senajiem rakstiem.
Senie raksti šai gadījumā bija trīs pasaules kultūrvēstures dārgumi — Korāns, Bībele un «Eddas dziesmas», senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu apkopojums. Visus trīs Uldis Bērziņš — viens no četrpadsmit latviešu autoriem, kuru vārdi ierakstīti mūsu Kultūras kanona literatūras sadaļā, — no senajām valodām tulkojis. Valoda ir viņa instruments, darbarīks, bet ne tikai — valoda un laiks, cilvēka un valodas attiecības faktiski ir viens no dzejnieka Lielajiem Jautājumiem. Viņa paša valoda ir daudzslāņaina, prasa zināmu izpratni, vienlaikus Bērziņa suverēnajam vārdu plūdumam var vienkārši ļauties, seno tekstu lasījums, kurā tu varbūt pat ne visu saproti, paņem savā varā.
IEINTERESĒTI. Otrdienas vakarā ar kuplu klausītāju pulku Valmierā tikās dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv