Dažādie grābekļi uz kuriem kāpjam

- 23.Marts, 2018
Viesis
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolas rektora un vēsturnieka GATA KRŪMIŅA vārds neprasa komentārus. Vienmēr atsaucīgs ar savu redzējumu par lietām un procesiem, tālab aprunājāmies ar rektoru par demogrāfiju, izglītību un visādiem «grābekļiem».

Ne reizi vien esat vēstījis, ka nākotnē vērtīgi lūkoties caur pagātnes prizmu. Vai jūs kā vēsturnieks saskatāt kādu «grābekli», uz kura atkārtoti kāpjam?

Grābekļi mums ir ļoti dažādu veidu — gan rīcības, gan arī izpratnes ziņā. Pāris piemēru: tā pati demogrāfija — pašlaik krītam zināmā panikā par esošajām tendencēm — pēdējās desmitgadēs cilvēki ir aizbraukuši, un mūsu skaits Latvijā sāk tuvoties kritiskajai robežai, lai varam normāli apsaimniekot savu teritoriju. Bet no vēstures zinām, ka kopš 20. gadsimta sākuma pie mums bijuši vairāki imigrācijas un emigrācijas viļņi, kuru rezultātā iedzīvotāju skaits ir strauji mainījies amplitūdā no pusotra līdz 2,5 miljoniem iedzīvotāju. Es, vērojot ekonomiskos un ģeopolitiskos procesus, prognozēju, ka tuvākajā desmitgadē situācija radikāli mainīsies un cilvēku skaits Latvijā atkal pieaugs. Par rīcībām — grābekļi ir saistīti ar globālo procesu ignorēšanu un kāda īpaša sava ceļa iešanas mēģinājumiem. Esam pārlieku mazi, lai kaut ko spītīgi darītu pa savam. Mākslīgi balstot un attīstot kādu nozari, mēs radīsim tikai problēmas. Jāseko līdzi globālajām tendencēm un jācenšas šīs tendences izmantot savā labā. Kā maza valsts mēs to varam izdarīt daudz labāk un dinamiskāk nekā lielākas valstis.

Tāpat uzsvērāt, ka tautsaimniecības uzplaukums nav iespējams, paļaujoties tikai uz ražošanu un rūpniecību, ka sava loma ir arī tirdzniecībai un sociālajām zinātnēm.

Tā ir viena no tām kļūdām, kas saistīta ar grābekļiem. Jau gadus divsimt, pat vairāk, tirgus ekonomika sekmīgi darbojas uz diviem pamatprincipiem, kas veido vienotu sinerģiju: gan spēja vienlaikus saražot konkurētspējīgas lietas vai piedāvāt augstvērtīgus pakalpojumus, gan spēja šīs lietas pārdot. Tu vari ražot sazin ko, bet, ja nemācēsi to pārdot, neko nenopelnīsi un beigu beigās izputēsi. Tāpēc pret kampaņām, piemēram, saukļiem «visi grib inženierus» vienotā kontekstā ar saukļiem, ka humanitārās un sociālās jomas ir mazvērtīgākas, es izturos, maigi izsakoties, rezervēti. Un te arī varam mācīties no vēstures — mums taču ir Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas apvieno uzņēmējus. Jāmāk ne tikai saražot, bet arī to pārdot, iestāstot pārējai pasaulei, ka tā prece jāpērk tieši no mums, nevis no kāda konkurenta.

GATIS KRŪMIŅŠ, Vidzemes Augstskolas rektors un vēsturnieks. Foto no Vidzemes Augstskolas arhīva 


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru