Burtnieks ir mūsējais!
Tā vienkārši ir aksioma – Burtnieku ezers ir lielākais un nozīmīgākais Burtnieku novada objekts. Tāpēc aizvadītais gads Burtniekos bija ļoti īpašs – 6. decembrī oficiāli ar kupli apmeklētu svinīgu pasākumu ciemata centrā blakus bibliotēkai durvis vēra ekspozīcija par Burtnieku ezeru, kas faktiski ir nopietns aizmetnis sen lolotajam Burtnieku ezera muzejam. Pašvaldība te ieguldījusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, finansiāli palīdzējis arī Zivju fonds un Lauku atbalsta dienests. Ekspozīcija vēl tikai sākta veidot, taču jau tagad ikviens plašajā telpā var iegūt kaut nelielu informāciju par to, kas tad ezerā mīt, kā un ar kādiem rīkiem te darbojušies un arī patlaban darbojas makšķernieki un zvejnieki, kā laika gaitā mainījusies lomu uzskaite. Nenoliedzami košākā ekspozīcijas daļa pagaidām ir Anitas Vētras privātā kolekcija – dažāda materiāla un lietojuma zivju figūras, jācer, ka Burtnieku centrā šo apjomīgo Anitas kundzes krājumu varēs skatīt ilgāku laiku.
Muzeja atklāšanas diena bija īpaša vēl ar diviem notikumiem – tika atvērta tikko izdotā bērnu grāmatiņa Dzīve Burtniekā, jau otrā sērijā par dzīvo dabu novada lielākajā ezerā, un pirmo reizi lielāks klausītāju pulks noklausījās Burtnieku bērnudārza Sienāzītis muzikālās audzinātājas Lauras Riekstiņas sacerēto bērnu dziesmiņu par Burtnieku viņas audzēkņu izpildījumā.
Par Burtnieka īpašo vietu emocionālus vārdus visiem sanākušajiem teica māksliniece no ezera krasta Anita Jansone- Zirnīte: «Jūs, mazie un arī lielie, mēs visi esam ļoti laimīgi, ka esam šajā vietā. Man ir patiess prieks būt daļai no jums un savu iespēju robežās papildināt šo mūsu skaisto dzīvošanas laiku tādā vai citādā veidā. Paldies par šo iespēju! Lai mums visiem, mūsu dzimtām brīnišķīgas un piepildītas dienas, nedēļas, mēneši un gadi pie šī ezera, jo teiksmainais, ne ar ko citu nesalīdzināmais Burtnieks – tas ir mūsējais! Un tā ir ļoti liela laime.»
Burtnieku bibliotēkas vadītāja un pagaidām arī muzeja saimniece Gunta Daļecka pasākumā uzsvēra: «Ezera muzejs vēl tikai uzsāk darbu, jau nākamajā gadā esam plānojuši gan tīri saimnieciskas, gan arī tālākas attīstības lietas. Esam domājuši, ka logiem vajag jaunus aizkarus vai žalūzijas, esam domājuši, ka pie mums varētu braukt dažādas ceļojošās izstādes no Dabas muzeja. Pie mums jau viesojusies vēstures zinātņu doktore, arheoloģe Ilga Zagorska, viņa solījusi mums atvest un parādīt kaut ko no Zvejnieku apmetnes atradumiem. Muzejs ir uzsācis aktīvo dzīvi!»
Par muzeja idejas pirmsākumiem atceras bijusī novada domniece un izpilddirektore Kristīne Auziņa, kuras svarīgākā misija šobrīd ir audzināt desmit mēnešus jauno Matildi Vilmu: «Ideja par Burtnieka muzeju tapa 2016. gadā, kad bija viens no LEADER programmas projektu uzsaukumiem. Mēs ņēmām visaptveroši – uzreiz visus sešus pagastus, braukājām apkārt darba grupā ar tā laika novada izpilddirektoru Māri Ērgli, novada domes priekšsēdētāju Kārli Sedvaldu un viņa vietnieku Raimondu Indrānu. Gribējām katrā pagastā noskaidrot, kas būtu tā lieta, ko vajadzētu virzīt uz LEADER konkursu. Burtnieku pagastā bija divas idejas. Pirmā bija putnu vērošanas tornis Vīsragā, kas jau tagad savā vietā, otrā – šis muzejs. Apzinājāmies, ka konkurence milzīga, bet mums divi projekti vienā pagastā... Tomēr iesniedzām abus! Ezera muzeja projekts toreiz palika gandrīz pirmais tūlīt aiz svītras, bet nākamajā gadā jau bija jauns uzsaukums, toreiz es jau biju novada izpilddirektore. Uzprišinājām projektu, salikām citus akcentus, un šoreiz mūsu projekts tika atbalstīts! Milzīgs prieks, ka abas šīs idejas ir realizējušās un tieši ar LEADER programmas atbalstu. Doma par muzeju ir bijusi labu laiku – par vēl krietni plašāku, jaudīgāku. To savulaik jau Valmieras rajona padome gudrojusi... Taču tas prasa ļoti nopietnu finansējumu! Tā kā šī zālīte blakus bibliotēkai līdz šim stāvēja gandrīz tukša, tad nolēmām – kur gan vēl citur šo muzeju veidot, ja ne Burtniekos! Jā, varbūt līdz muzeja statusam te vēl gluži nevelk, bet šeit izveidota laba ekspozīciju zāle, kur iegūt visaptverošu informāciju par zivīm, makšķerēšanas un zvejas rīkiem, lomu uzskaiti un citām ar Burtnieku saistītām lietām.»
Gandarīta par grāmatu Dzīve Burtniekā, kam pašas zīmēti abi vāki, un arī gatava reāliem nākotnes plāniem šajā uzsāktajā virzienā ir māksliniece ar stabilu pierakstu Burtniekos ilgus gadus Anita Jansone-Zirnīte: «Esmu ļoti priecīga par šādu iespēju, jo man pašai vienmēr interesējis, kas tajā ezerā ir un kā sauc tos augus. Man jau gribas tos mūsu planētas līdzdzīvotājus pazīt un uzrunāt viņu godātajos vārdos! Zināt, ka tas ir nevis kaut kāds staipeknis, bet, teiksim, elodeja. Ūdens augiem tie vārdi ir varbūt mums tādi pasvešāki, tieši tāpēc ir interesanti viņus zināt. Man ārkārtīgi gribētos nākamo soli šim projektam, kas būtu adresēts varbūt drusku lielākiem bērniem un pat varbūt pieaugušajiem, – izvērst visu Burtnieka iemītnieku un augu daudzumu un dažādību. Tas ir tik bezgala interesanti! Tā ka es novēlu mums visiem nākamo grāmatu, nākamo soli, kas būtu kā padziļinājums mūsu kopējās zināšanās par to, kas ir pasaule mums apkārt.»
Gan būs jauni eksponāti Burtnieka muzejam, arī jaunas grāmatas par dzīvo dabu sirmajā, teikām apvītajā ezerā un, protams, taps arī jaunas dziesmas par Burtnieku!
PIRMATSKAŅOJUMS. Burtnieku pagasta pirmsskolas izglītības iestādes jeb vienkārši bērnudārza Sienāzītis muzikālā audzinātāja Laura Riekstiņa kopā ar saviem audzēkņiem Burtnieka muzeja atklāšanas reizei veltīja pašas sacerētās skanīgās bērnu dziesmiņas pirmo publisko dziedājumu.
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.