Bēglis
Pirms 60 gadiem zvejnieku laivas veda latviešus Gotlandes virzienā. Bēgļu gaitās. Mēs bijām politiski bēgļi sarkanā terora baiļu ietekmē. Pirms 100 gadiem Kurzemes iedzīvotāji arī devās bēgļu gaitās, jo muka no ķeizariskās Vācijas karapulku uzbrukuma, pēc tam no Pētera Stučkas kolektivizācijas un nacionalizācijas draudiem. Karš pārvieto tautas gan bēgļu, gan izsūtāmo statusā. Latviešiem bēgļu nometnes ir tikpat pazīstams jēdziens kā pionieru nometnes. Simtiem tūkstošu latviešu vēstures dzirnavās ir devušies bēgļu gaitās, lai svešā zemē saglabātu lielāko no vērtībām — brīvību. Bēgļu liktenis bija tik dažāds: sākot no neticamiem veiksmes stāstiem Austrālijā, beidzot ar latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr neesmu dzirdējis par nāvi no bada vai pajumtes liegšanu.
Āfrikas bēgļi nupat ir arī Latvijas problēma. Es nevaru apgalvot, ka Āfrikas problēmas var atrisināt Eiropā. Tomēr melnā kontinenta likteņi lielā mērā ir Eiropas rūpe. Latvijas lauki nav slacīti ar melnādaino sviedriem un asinīm, bet Eiropa nevar lepoties ar ētiski tīru un kristietībai atbilstošu vēsturi. Pāris simtu gadu atpakaļ tieši Eiropas valstis bija iniciatores cilvēces lielākajam genocīdam — verdzībai. Pat tad, ja Latvijai vienīgā saikne ar verdzību iespējama tikai Kurzemes hercogistes kontekstā, morālā atbildība solidāri gulstas arī uz mums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv