Viņu sastapu sestdien Miķeļdienas tirdziņā Valmiermuižas pils parkā. Mani uzrunāja interesants darinājums, laikam jau to sievietes sauc par bižutēriju — auskari, kas reizē pilda arī atstarotāju funkcijas tumsā. Par šo ideju un vēl dažām sava mazā biznesa lietām stāsta Vidzemes Augstskolas studente LAURA AMANDA ĢĒRMANE.
No pirmdienas, 26. septembra, sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis.
Kad Cesvaines novada zemnieku saimniecības Kalna Kūlieši saimniekam vaicāju, kāpēc neesmu saticies ar viņa ražoto konservēto produkciju nesenajos Cesvaines novada svētkos, kur arī bija plaša gastronomiskā tēma, ANDRIS KALTONS aiz melnajām saulesbrillēm atsmej, ka viņa produkcija ikdienā cesvainiešiem pieejama pāri ielai esošajā veikalā. Te, uz letes Valmiermuižā Miķeļdienas tirgū, viņam visi konservi bundžās esot no vietējās gaļas un Peipusa zivīm, tikai tītarus esot audzējuši latvieši Anglijā.
Nē, cepurīte pilnīgi noteikti šoreiz nav balta! BAIBA ČAKSTIŅA no Lielvārdes atvedusi uz tirdziņu krāšņas tamborētas mices i mazākiem, i lielākiem nēsātājiem. Lielākoties dominē pūcītes ar lielām acīm, taču ir arī pelēkas pelītes cepurīte un vēl citas. Par tamborējumiem arī runājam.
Viņnedēļ trešdienā Burtnieku novada domes kārtējā sēdē atkal virmoja kaislības ap amatiem. Iepriekšējā tikšanās reizē domnieki bija atbrīvojuši no amata atlūgumu iesniegušo domes priekšsēža vietnieku Raimondu Indrānu, šoreiz viņa vietā tika virzīts Jānis Leitis.
Pagājušās trešdienas Burtnieku novada domes sēdē viens no svarīgākajiem lemjamajiem jautājumiem bija jaunā Nolikuma par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā apstiprināšana. Garāku diskusiju rezultātā, kur savu viedokli no copmaņu puses izteica divi pieaicinātie pieredzējušie makšķernieki Ivars Polis un Imants Saulītis, bet zvejnieku kanti turēja deputāts Anrijs Šļaukstiņš, tika apstiprināts garš un informācijas pārpilns dokuments uz 14 lappusēm. Par to nobalsoja vairākums domnieku, vienīgais pret bija Raimonds Indrāns, pamatojot savu nostāju ar to, ka šajā Nolikumā pārāk daudz grozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo Nolikumu.
Burtnieks jau ir stāstījis, ka novada vīri pabijuši Somijā raudzīt, kā somi risina savu ezeru problēmas. Toreiz tika minēts, ka somu zvejnieki, kuri darbojas Puhajerves ezerā, gatavi ierasties un ar saviem zvejas rīkiem parādīt balto zivju ķeršanu arī Burtniekā.
Vasaras darbu sezona ceļiniekiem pamazām finišē. Burtnieku novadā šajā nozarē pazīstamākā ir Valmieras pagastā reģistrētā SIA EGU Būve, ar kuras vadītāju un īpašnieku Burtnieks tikās augustā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un, kā pats saka, atbildīgais un vienīgais darbu vadītājs EDGARS UPĪTIS stāsta par firmas darbu vakar un šodien, ieskicējot arī ne pārāk rožainās nākotnes izredzes.
Uzzinot prestižā starptautiskā turnīra BBL Cup 2016 dalībniekus — bez mājiniekiem vēl Igaunijas čempioni Tallinas BK Kalev/Cramo, BBL čempioni Šauļu BK Šiauliai un šosezon ar milzu ambīcijām bruņotais aizvadītā Latvijas čempionāta tikai bronzas klubs BK Ventspils, Latvijas čempionvienības Valmiera/ORDO līdzjutējiem, visticamāk, prāts nenesās uz domām par galveno balvu. Pretinieki spēcīgi, pie tam mūsējiem ierindā tikai 8 pieredzējuši vīri...
Latvijas zemniekiem jācīnās ar četru gadalaiku (un ne tikai) sagādātajiem sezonālajiem pārbaudījumiem, bet pārējiem uzņēmējiem allaž kritiskais periods ir laika strēķis, kurā top kārtējais valsts budžets. Un tad iespējams dabūt vēl ilglaicīgāku iespaidu uz līdz tam varbūt puslīdz labi sāktām un turpinātām lietām! Galējās izpausmes šai valsts ierēdņu un uzņēmēju mijiedarbībai var būt pirmo piedāvājums otrajiem turpināt braukšanu izvēlētajā virzienā ar novilktu stāvbremzi vai pat stopkrāna noraušana.
Šovasar patiešām pozitīvu pienesumu Valmieras automīļiem devušas abas pašapkalpošanās auto mazgātavas. Galu galā papildus deviņas slapjās apstrādes vietas, rēķinot uz pilsētas un tuvāko novadu, kā arī Valmieras caurbraucēju autoparku, ir gana daudz. Lielākoties abās vietās var klāt tikt bez stāvēšanas garās rindās, vismaz Rīgas ielā noteikti. Tīri subjektīvi šķiet, ka potenciālo klientu atsaucība katrā vietā ir nedaudz atšķirīga, taču mans mērķis nav vienu izcelt pāri otrai. Pieļauju, ka pēc pašmazgātāju ekspansijas nedaudz krities klientu skaits tradicionālajās moikās, taču te var runāt tikai par veselīgu konkurenci — palielināts pieprasījums pēc šī pakalpojuma Valmierā ģenerēja adekvātu piedāvājumu. Vēl kas ļoti būtiski — šis jaunais piedāvājums ir par adekvātu cenu. Šodien jau par piecīti Valmierā var nomazgāt, noskalot, novaskot un uzspodrināt vieglo auto no ārpuses plus vēl diezgan pamatīgi izbirstēt arī automašīnas salonu. Lepni! Protams, pašam jādarbojas būs raitā tempā, taču kā citādi izbēgt no liekiem kilogramiem?
Kā liecina statistika par laika posmā no janvāra līdz augustam apdrošināšanas sabiedrībā BALTA saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem par negadījumiem auto stāvvietās, šogad par 666 negadījumiem atlīdzībās jau izmaksāti teju 300 tūkstoši eiro. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti 2752 pieteikumi un atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.
Vakar iesākto tēmu par nodokļiem Liesma šodien turpina. Situācijas — esošās, brīžiem absurdās, un vēlamās, iespējams, tikai loģiskos uzņēmēju sapņos atstātās — raksturošanai Latvijā lai kalpo 13. septembrī LTRK Vidzemes reģionālās nodaļas rīkotajā diskusijā dzirdētie viedokļi lielākoties par mazo biznesu. Tajos daudz racionālu graudu, kurus tā vien prasītos iesēt Latvijas zemē, bet...
Pirms nedēļas Valmierā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās nodaļas rīkota uzņēmēju diskusija par tēmu Latvijas vidēja termiņa nodokļu stratēģija. Sanāksmes moderators un reizē galvenais informators par veikumu valsts nodokļu politikas uzlabošanas virzienā bija LTRK valdes priekšsēdis Jānis Endziņš.
Kamēr ar jaunās VID ģenerāldirektores krēslā gandrīz jau tikušās Ingas Koļegovas valsts darbam Valsts Vides dienesta vadītājas postenī paralēlo kokapstrādes procesu finanšu skeletiem nodarbojas tiesībsargājošās iestādes, valdība iespringusi jaunas VID vadītāja kandidatūras meklējumos. Izsludināts jauns konkurss, procesam piesaistītā personāla atlases kompānija strādā, vētījot tos pretendentus, kuri paši pieteikušies, kā arī uzrunā piemērotus cilvēkus no malas. Premjers ir optimisma pilns redzēt jauno VID ģenerāldirektoru sēžam krēslā jau pēc mēneša.
Atvaļinājuma pēdējo nedēļu, kas septembrī jau otrā, Dieviņš dāvā vasarīgi siltu. Tādā laikā grēks kaut kur neaizšaut — paskatīties, kas notiek tepat Latvijā vai pie tuvējiem kaimiņiem. Ģimenes padomē izvēle krīt uz viendiennieku, tāpēc lemjam nevis nesties pa galvu un kaklu uz Lietuvu vienā virzienā vien vismaz 300 kilometrus raudzīt Anišķu tikko atklāto dabas taku virs koku galotnēm, bet gan Zemgalē apraudzīt divas no lepnākajām Latvijas pilīm — Rundāli un Mežotni.
Valdības plāni šonedēļ atkal elektrizēti, jo darba kārtībā ir elektroenerģijas tirgus attīstības iespējamie varianti. Arī tas, kurš paredz diferencēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.
Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas projektā darbi rit savu gaitu. Par aktualitātēm šajā pietiekami sarežģītajā objektā otrdien tika spriests iknedēļas sanāksmē Valmieras domē, kur klāt bija arī Liesma.
Sveicināti septembrī! Rūcamlapa pēc atvaļinājuma atpakaļ iknedēļas apritē. Jau šomēnes gaidāms pirmais nopietnākais Latvijas Gada auto 2017 testu brauciens, tad varēsim paraudzīt dažu labu jaunumu mūsu auto tirgū. Šoreiz tāds neliels izbrauciens pa Valmieras apkārtnes asfalta lielceļiem ar vācu autobūves klasiku — Audi. Tiesa, šim modelim gan ir tradicionāla 5 durvju hečbeka Audi A3 forma, taču saturs... Šis ir hibrīds Audi A3 E-tron jeb auto ar elektropiedziņu un benzīna dvēseli reizē. Šī patlaban ir dienesta automašīna CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim, viņš man arī laipni piedāvāja iespēju izbaudīt šo jauno tehnoloģiju kopumu.
Piektdien Liesma pabija Ķīpsalā, kur izstāžu kompleksā BT1 no trešdienas līdz sestdienai notika Baltijā lielākā tradicionālā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2016. Šī bija no tām reizēm, kad reklāmā solītais tiešām atbilda redzamajam un izbaudāmajam. Bez steigas aplūkojot stendus abās izstāžu hallēs, pagāja pāris stundu. Vienā spīdēja lielās firmas no Latvijas un vēl daudzām citām kaimiņvalstīm, otrā dominēja mūsu pašu mājražotāju nacionālais kolorīts, sadalīts pa novadiem, un te nu gan Vidzemei, gan Zemgalei, gan Latgalei, gan Kurzemei bija savas rozīnītes, ko priekšā celt!