Audzināt tolerantu sabiedrību

4.Aprīlis, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Valmieras 2. vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā skola pilsētā, kurā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.

Vērtē skolas direktors ANDREJS GLUHOVS:

«Mums iepriekš bija liela pieredze, kā atbalstīt bērnus ar mācīšanās traucējumiem. Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija bija atzinusi, ka mums ir ļoti labi izstrādāti individuālie atbalsta plāni, kā ar bērniem strādājam, kā nodrošinām, ka viņi mācās vispārizglītojošā skolā, lai gan bērniem ir traucējumi. Ja mēs gribējām iet tālāk un nodrošināt arī bērniem ar attīstības problēmām atbilstošus atbalsta pasākumus, mēs licencējām programmu un šajā gadā strādājam ar bērniem, kam nodrošinām vēl individuālāku mācību procesu, dalīšanu grupās, speciālas nodarbības. Mēs cenšamies darīt visu, ko skolas ietvarā varam, mēs mēģinām viņus iekļaut.

Alternatīvu Valmierā tiešām nav. Ja mūsu vecāki vēlas, lai bērns mācās vispārizglītojošā skolā, kur tiek realizēta mazākumtautību programma, tad mums tas bija jādara. Te bērniem ir iespēja komunicēt arī dzimtajā valodā, kaut mācības notiek bilingvāli un pārejam uz latviešu mācību valodu, te bērni pēc savām iespējām apmeklē arī pulciņus, dzīvo ģimenē, ir vecāku uzraudzībā. Vecākiem taču nav nekādas vēlmes bērnus sūtīt uz internātskolām.

Ja ar bērniem var strādāt, ja viņi var iekļauties skolas vidē un dzīvē, tad tas ir jādara. Integrācijas ceļš nav viegls, mums bija jāpārskata un jāpielāgo mācību process, bija jāveido atšķirīgi mācību plāni, bija jāveido cits mācību saturs, jāizglītojas skolotājiem, bet mēs nedrīkstējām vecākiem pateikt: sorry, bet neko nevaram izdarīt! Pedagogs tā nekad neteiks! Vai vecākiem drīkst likt saprast, ka bērni nevar mācīties vispārizglītojošā skolā, lai viņi ir spiesti bērnus izņemt, vest uz speciālo skolu? Jā, tas varbūt būtu visvieglākais ceļš, bet vai tas ir vispareizākais ceļš? Es tur liktu lielu jautājuma zīmi.

Kā bērnus ar īpašām vajadzībām pieņem vienaudži? Tas atkal ir liels skaidrojošais darbs. Skolotājiem jārunā ar bērniem, vecākiem. Mēs minam, ka tā veidojas toleranta sabiedrība, jo cilvēki ir tik dažādi. Mēs redzam uz ielas cilvēku invalīdu ratiņos, mēs mācāmies klasē, kurā kādam bērnam nav tādas spējas kā citam. Runājot un skaidrojot mēs iemācāmies, ka daba kādam nav iedevusi to, ko citam, bet mēs visi esam blakus – mācāmies, dzīvojam.»


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru