Atgriezušies no izsūtījuma
Jau ierasts, ka martā atceramies tos, kas tika izsūtīti 1949. gadā. Valmieras pensionāru dienas centrā pieminēja 273 no Latvijas izsūtītos uz Baturino, kas atrodas Tomskas apgabala pašos ziemeļos. Komunistiskajā genocīdā cietušie no izsūtījuma varēja atgriezties tikai pēc astoņiem gadiem. Neizsakāma pacilātība un laimes sajūta bija cilvēkos, kas saņēma atļauju atgriezties dzimtenē.
«Šie cilvēki joprojām turas kopā un cits par citu rūpējas,» stāsta Valmieras politiski represēto biedrības vadītāja Daina Krēpause. «Šie cilvēki Rīgā rādīja filmu par Baturino. Tā arī mēs nolēmām šodien satikties un padalīties atmiņās. Cits citam rādījām fotogrāfijas un noskatījāmies filmu. Uz aicinājumu atsaucās ap 20 cilvēku. Tālienē latvieši savu darba tikumu paņēma līdzi. Viņu vecāki tur strādāja kuģu būvniecībā, uz upes Čulimas būvēja arī kuģu piestātnes. Tie, kas tur bijuši, pie mums nāk regulāri. Piemēram, Baķu ģimenes brāļi. Kad viņus izveda, katrā ģimenē bija pa trim bērniem un sirmgalvji. Baturino viņi bija labi apgādāti ar malku, jo plosti, kas peldēja pa Čulimu, bija nospriegoti ar ķīļiem, kurus varēja nest uz māju. Pārējais jau noticis tāpat kā pie visiem — sivēns audzis zem galda, vistas pa ziemu zem krāsns un paši uz krāsns augšas. Ja govs atnesās aukstā laikā, tad arī teļš bija istabā.»
DZIESMA PAR LATVIJU. Pirms senioru ansambļa «Džambulaja» uzstāšanās klātesošos uzrunāja Daina Krēpause.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv