Ar teātra dvēseli un metinātāja diplomu
Valmieras teātra aktieris TĀLIVALDIS LASMANIS ir Ogres puses puika, kurš savas dzīves lielāko daļu pavadījis tepat Valmierā. Teātra pamatus ieguvis pie režisora Zigurda Ķestera Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātrī Sprīdītis. Pēc armijā pavadītajiem gadiem sācis strādāt Valmieras teātrī par skatuves strādnieku, paralēli iegūstot zināšanas aktiera profesijai no Pētera Lūča un to visu apvienojot ar mācībām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.
Kāpēc izlēmāt doties uz Valmieru, ja lielo iespēju pilsēta Rīga bija tuvāk?
Tajā laikā bija divi varianti — Rīgas 64. vidusskola ar teātra novirzienu un Valmieras Viestura vidusskola. Godīgi sakot, uz 64. vidusskolu es nemaz neaizbraucu. Es atbraucu uz Viesturiem, satikos ar Zigurdu Ķesteri. Viņam bija rentgena acs, mēs izrunājāmies, un man jau tika piedāvāta loma izrādē Aladina burvju lampa.
Kā tas bija — pārvākties no Ogres tālu prom no mājām?
Super! Man mājās bija piegriezies dirnēt. Atbraucu uz šejieni, tā bija fantastiska brīvība. Dzīvojām mācītājmuižas mājā, kopmītnēs pārsvarā teatrāļi — vienkārši lieliski, pats esi sev noteicējs. Kopā mēģinājumos strādājām, kad bija kas gatavs, rādījām izrādes. Mūsu laikā arī piešķīra Tautas teātra nosaukumu, tas bija liels notikums.
Grāmatā Sprīdītis laimīgajā zemē jūs atklājat, ka pie izvēles būt par aktieri nonācāt jau ceturtajā klasē. Kā šī nākotnes iecere jūs sasniedza tik ātri?
Visu laiku tiku bīdīts kaut kādos pasākumos, konkursos, biju pionieru pulciņa vadītājs, piemita skaļa balss, ja vajadzēja, varēju pārkliegt visu. Kamēr vecāki strādāja, es faktiski augu pie onkuļa, mātes brālim bija švaki ar dzirdi, tāpēc skaļi runāju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv