Nu jau tradicionāli Valmieras Mūzikas skolas pūšamo un sitamo instrumentu nodaļas mācību gadu noslēdz ar nelielu, bet skanīgu koncertu Valmieras Kultūras centrā, lai izvērsties varētu ne vien solisti, bet arī lielās vienības — ansambļi un orķestris, kura uzstāšanos parasti pavada klausītāju ovācijas.
Kamēr Dikļos tika atzīmēta pirmo latviešu Dziedāšanas svētku 150 gadu jubileja, kaimiņvalsts Igaunijas pilsētā Vilandē notika mazās Hanzas dienas, kurās Valmieru pārstāvēja Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis Trīnes Solvitas Eliņas-Saules vadībā un pūtēju orķestris Signāls ar Mārtiņu Birni pie diriģenta pults. Abi kolektīvi uzstājās uz divām skatuvēm — Hanzas dienu galvenajā laukumā un blakus muzejam netālu no pilsdrupām.
Kocēnu novada Dikļos jaunizveidotajā Neikenkalna dabas koncertzālē notika Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums. Tajā piedalījās vairāk nekā 60 kori no visas Latvijas, no tiem gājiena sākumā gāja seši kori, kas aizsāka Dziesmu svētku tradīciju. Muzicēja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris un dejoja mūsu puses dejotāji.
Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē kultūras kartes īpašniekiem bija sagādāta tikšanās ar VDT aktrisi MĀRU MENNIKU un Dailes teātra aktieri ĢIRTU ĶESTERI.
* Janvārī Latvijas Radio raidījumā Kultūras rondo tika minēti vairāki īpaši šā gada jubilāri. Viņu vidū pedagogs, komponists Jānis Cimze (1814 — 1881), kuram vasarā svinama 200 gadu jubileja. Tik tālu pareizi, un jubileja jau skan.
Pa dzīvi — ar dziesmu un ģitāru
Ierakstu kompānijas Gailītis G rīkotie šlāgerfestivāli Valmieras estrādē jau kļuvuši par ikvasaras tradīciju, taču šogad festivāls īpašs vēl ar to, ka pasākums veltīts divām nozīmīgām dzimšanas dienām — ģitārista un dziedātāja Harija Joniškāna 60 un grupas Kantoris 04 25 gadu jubilejai. Līdz ar to pirmajam vārds gaviļniekam HARIJAM JONIŠKĀNAM, kam apaļā gadskārta apritēja pirms pusotras nedēļas:
Tirvā (Igaunija) 24. maijā notika Valgas apriņķa dejošanas svētki, kuros piedalījās visu vecuma grupu kolektīvi no 13 pašvaldībām, kas atrodas Valgas apriņķī. Tika uzaicināts arī Naukšēnu vidējās paaudzes deju kolektīvs, kā arī Valkas vidējās paaudzes deju kolektīvs. Dienas plānā ietilpa svinīgs svētku gājiens, tika sniegts koncerts pilsētas centrā un organizēta ekskursija uz Helmes mauzoleju, kas ir populāra tūrisma vieta, tam sekoja pats koncerts. «Dejošana notika Tirvas estrādē blakus skaistam ezeram. Interesanti bija tas, ka koncerta dalībnieki dejoja nevis uz skatuves, bet gan pļavā. Arī organizatoriskās darbības bija vienkāršas un nesteidzīgas, un tas bija diezgan patīkami,» atzīst Naukšēnu domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.
Ar šādu mīļu sveicienu tautā mīlēto gleznotāju LEO KOKLI pirms daudziem gadiem sveikusi mākslinieka māsīca Vēsma Kokle-Līviņa, bet mākslinieka dzīvesbiedre Terēze Kokle, gleznotāja liktenis, mūza un sargeņģelis, nenogurusi ir gādājusi par vīra darbu saglabāšanu. Tāpēc piemiņas izstādē skatītājus uzrunā pāri par simt darbu.
* Ak!
Tie bija brīnišķi piektdienu vakari, kuros Andrejs Dripe, izcils rakstnieks, Kārlienas lords Andža, ieradās Valmierā. Tikšanās skanēja valmieriski gudrākā Kārlienas lorda Laimoņa Liepnieka, Mr. Filandera, dzīvoklī.
Pagājušajā piektdienā reģionālajā vizītē Valmierā bija ieradusies Latvijas kultūras ministre DACE MELBĀRDE, lai iepazītu kultūras piedāvājumu pilsētā, izzinātu dažādu kultūras iestāžu darbu, tiekoties ar domes priekšsēdētāju Inesi Boķi, deputātiem Evitu Sniedzi un Uldi Jansonu, izpilddirektora vietnieci Eviju Voitkāni, Valmieras Kultūras centra direktoru Tomu Upneru, Valmieras Mūzikas skolas direktoru Aivaru Cepīti, Mākslas vidusskolas direktoru Edgaru Bogdānu, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktoru Jāni Zemļicki.
Maijā, kad daba priecē ar savu krāšņumu, Valmieras Mūzikas skolas pedagogi Aigija Kalniņa, Vēsma Liepiņa, Dace Zariņa, Elita Ezermale, Aira Rulle, Aiva Tauriņa-Šariņa, Irina Grīnberga, Laima Krumholce, Viktors Eunapu, Vladimirs Šuvarikovs ar gandarījumu iepazīstina valmieriešus ar saviem audzēkņiem. Jo mācību gada laikā, kopīgi sadarbojoties, bērni un jaunieši ir attīstījuši savas spējas, pilnveidojuši savu muzikālo priekšnesumu.
Aizvadītajās brīvdienās Ikšķiles novada Tīnūžos notikuši pirmie sadziedāšanās svētki — jauno izpildītāju konkurss «Novadu balsis», kurā piedalījās dziedātāji no visas Latvijas. Plašs bija arī konkursa atbalstītāju loks, viņu vidū Rīgas apriņķa avīze, Ogres televīzija, Delfi, žurnāls Ieva, Ikšķiles pašvaldība, Tallink un citi.
Kā vienmēr Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Gaidas Ungures vokālās studijas audzēkņi mācību gada noslēgumā iepriecina valmieriešus ar vokālās mūzikas un dziesmu koncertu. Pagājušās piektdienas novakarē tas izskanēja Valmieras 5. vidusskolas zālē.
Ikkatrs sākums ir mazs un ar lielām grūtībām saistīts. Tāds mazs sākums ir arī Dziesmu svētku tradīcijai mūsu tautā. Par tās dibinātāju uzskata Juri Neikenu, Dikļu mācītāju, vienu no pirmajiem latviešu mācītājiem, pazīstamu stāstnieku, jo viņš ir arī mūsu oriģinālstāstu rakstniecības dibinātājs.
Šo bildi DACE EVERSA ieraudzīs tikai pēc dažām dienām, kad no saviem laukiem ieradīsies Valmierā spēlēt izrādi. Savā nozīmīgajā dzimšanas dienā viņa nebija pieejama pat kolēģiem, un vispār — ja nu ir cilvēks, kas atklājas tikai darbā, tad tā ir Dace.
Svētdien uz Valmieras teātra Lielās zāles skatuves atdzims mūsu rēgainā pagātne. Par «komēdijām bez nostalģijas par pagājušo» režisors MĀRTIŅŠ EIHE nosaucis izcilā krievu dramaturga Aleksandra Vampilova divu viencēliena lugu Provinces anekdotes iestudējumu. Ja nu ir brīdis, kad šāds atgādinājums — bez sentimenta un gaišām jaunības atmiņām — ir vajadzīgs, tad tas ir tieši šis.
Šī kultūras darba sezona nav tik saspringta, jo kā dziedātājiem, tā dejotājiem un mūzikas kolektīviem Vispārējo dziesmu un deju svētku skates par līdzdalību svētkos Rīgā ir aiz muguras. Tomēr katrs kolektīvs, tā teikt, lai nezaudētu formu, šogad savu repertuāru papildināja pēc savas izvēles.
Tieši Jurģu dienā, 23. aprīlī, no līdzšinējām telpām Ziemeļu ielā 16 uz savu jauno mājvietu Vidzemes mūzikas un kultūras centrā Raunas ielā 12, kur mācību darbam ierādītas klases atjaunotās ēkas 3. un 4. stāvā, pārcēlās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola jeb Alfrēdskola, kā to mīļi dēvē kādreizējie un tagadējie audzēkņi.
Rūjienas izstāžu zālē maijā turpinās Muzikantu dzimtas izstāde. Šīs dzimtas ciltstēvam tēlniekam Raimondam Muzikantam — viņš ir arī Gunāra Astras kapa pieminekļa autors — 29. aprīlī palika 90.
Pirmssvētku pirmdienas vakarā džeza klubā Parks brīvu sēdvietu atrast nebija iespējams — tik daudz interesentu bija ieradušies, lai noklausītos Valmieras Mūzikas skolas un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, ko topošajiem mūziķiem sagatavot bija palīdzējuši pedagogi Dace Cerbule, Līga Cepīte, Elita Ezermale, Jolanta Grase, Iveta Graubiņa-Zviedre, Ritma Pētersone, Inese Reinfelde, Aivars Cepītis, Artūrs Grandāns, Arturs Kloppe un Vladimirs Šuvarikovs.