Valmieras Kultūras centrā norisinājās mazo vokālistu konkurss «Cālis 2015», kurā uzstājās 24 dalībnieki. Žūrija par skanīgākās balss īpašnieci atzina piecgadīgo Demiju Šakurovu. Demija konkursā izpildīja dziesmu «Čaumaliņa». 2. vietu ieguva Adriāna Dreija ar dziesmu «Taurenīši». Savukārt 3. vietas ieguvēja ir Katrīna Gailīte, kura konkursā piedalījās ar dziesmu «Buča».
Sestdien un svētdien Vidzemes koncertzālē Cēsis notika Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotais III Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss Baltic Open un VII Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalījās 40 Latvijas un ārvalstu pūtēju orķestri.
Marta beigās notika ikgadējais profesionālās vidējās izglītības mākslas un dizaina jomas programmu audzēkņu valsts konkurss. Tajā piedalījās arī Valmieras Mākslas vidusskolas audzēknes, skolas konkursa uzvarētājas — II kursa Apģērbu dizaina programmas audzēkne Brenda Razgale, IV kursa Interjera dizaina programmas audzēkne Madara Salma un IV kursa Apģērbu dizaina programmas audzēkne Laura Luize Ķemere.
Valmieras, Beverīnas un Kocēnu novada skolēnu deju kolektīvu skatē Valmierā no 37 dejotāju kopām žūrija trim kolektīviem — Valmieras Kultūras centra 3. — 4. klašu (visaugstākais vērtējums — 47,2 p.), 5. — 6. klašu (46,2 p.) un 7. — 9. klašu kolektīvam (45 p.) piešķīra Laureāta diplomus, 23 kolektīviem — I pakāpi. Svētku dalībnieki tiks paziņoti 20. maijā. Par skati plašāk: svētku mājaslapā.
26. aprīlī Valmieras teātrī notiks pirmizrāde Annas Brigaderes pasaku lugas «Maija un Paija» iestudējumam Reiņa Suhanova režijā un telpas redzējumā. Brigaderes pasaku režisors skatījis cilvēcisko attiecību, mitoloģiskās un dabas ciklu sakarībās, tālab tās mērķauditorija ir pamatskolas bērni, vidusskolas jaunieši un, protams, vecāki. Kopā ar Suhanovu pie izrādes tapšanas strādā videomāksliniece Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Oskars Herliņš, horeogrāfe Linda Mīļā, galvenajās lomās — aktieri Elīna Vāne (Maija), Rūta Dišlere (Paija), Inga Apine (Laima), Rihards Jakovels (Varis).
Koptajā mūzikas dārzā vienpadsmito reizi satikās Ziemeļvidzemes tautas muzikanti no septiņām grupām un trīs individuālie izpildītāji. Katrs kolektīvs bija saskaņojis uzstāšanās programmu, kā sirds jutusi, tāpēc patīkami un ieinteresēti bija klausīties skaņu saplūsmē izjustas un senas melodijas, jo tika domāts tieši par klausītāju. Par izdošanos, kopā muzicējot, uzmundrinājuma vārdus teica Burtnieku pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds un Latvijas Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, uzsverot pasākuma labā gariņa Irēnas Garās prasmi saņemt atbalstu no pašvaldības, kas saredz, ka muzikantos ir spēks.
ĢIRTA ĶESTERA dzimtā pilsēta ir Valmiera, kur viņš savulaik absolvējis Viestura vidusskolu un uzsācis aktiera karjeru.
Krāsu un izjūtu dārzā
«Necerēti daudz mākslas cienītāju ir sasaukusi mūsu pavasara izstāde, simboliski atverot durvis kārtējai Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas izstādei,» savā priekā dalījās jaukās grāmatu valstības saimniece AIVA ZIRNE. «Drīz arī laukā sāks plaukt puķes, salapos koki, bet mēs nedaudz pasteidzāmies un ar šo izstādi ieejam trīs Kocēniem piederīgu dāmu sajūtu dārzā.»
Šovakar LMT Mansardā pirmizrāde jaunā režisora JĀŅA ZNOTIŅA ceturtajam iestudējumam Valmieras teātrī — Ērika Vilsona lugai Debesis ir mums. Dažas dienas pirms izrāde nonāk pie skatītājiem, Jānis, atskatoties uz mēģinājumu periodu, saka — pirmo reizi viņš šo procesu tik ļoti sajūtot kā komandas darbu. Kad cilvēki, kas nebūt nedomā vienādi, dara visu, lai saprastu citus, paskaidrotu pats savu domu gājienu, bet galvenais — risinātu kopējas problēmas, nevis rušinātos tikai savā profesionālajā lauciņā. Jo tā būs izrāde par to, kas mums visiem kopīgs, — Latvija, ticība, mīlestība.
Sestdienas rīts 14. martā atausa pavasarīgi silts un saulains. J. Cimzes Valkas Mūzikas skola bija saposta un laipni gaidīja tuvus un tālus viesus, jo tieši todien te notika novadu vokālo ansambļu un koru skate - koncerts. Dziedātāji plūda no malu malām — bija pārstāvēti ne tikai Valkas novada, bet arī citu tuvējo novadu dziedošie kolektīvi. Visus vienoja kopīga vēlme — parādīt savu sniegumu ne tikai citiem dziedātājiem un līdzjutējiem, bet arī zinošiem mūzikas speciālistiem, kā arī ieklausīties un varbūt ko pamācīties no citu snieguma. Skates kolektīvus vērtēt bija ieradušies eksperti — Valmieras un Valkas koru apriņķu virsdiriģents Ivars Cinkuss un virsdiriģents Ārijs Šķepasts.
Kamerorķestris Kremerata Baltica savā koncertprogrammā Sempre tango&Jazz uz Latviju uzaicinājis franču džeza leģendu Didjē Lokvudu (Didier Lockwood), kā arī pianisti Anastasiju Volčoku, kuru mēdz dēvēt par Rihtera mantinieci. Koncerti skanēs 19. martā Rīgā, Lielajā Ģildē, un 20. martā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē Cēsis.
Valmieras teātrī Vara Braslas režijā skatāms Laura Gundara lugas Lattia iestudējums, kurā, izmantojot Valmieras teātra un Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātra «Sprīdītis» daudzo gadu sadarbību, režisors četriem teātra klašu jauniešiem devis iespēju piedalīties profesionāla teātra izrādē. Kopā ar teātra aktieriem izrādē piedalās 10.c klases skolnieks Ričards Kronbergs un 11.c klases audzēkņi Jānis Leščinskis, Kristers Komarovs un Lotārs Zariņš.
Piektdien Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā atkal skanēja ragu mūzika — ceļā uz XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem vēsturiskā Vidzemes novada skatē muzicēja deviņi orķestri no Cēsīm, Strenčiem, Valmieras, Rūjienas, Alūksnes, Naukšēniem, Madonas, Gulbenes un Smiltenes.
3. martā Latvijas Nacionālajā operā jau 22. reizi tika pasniegta Lielā mūzikas balva 2014, kas ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā: 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus Latvijas mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Šajā reizē nominācijā Gada uzvedums uzvarēja Valmieras Mūzikas skolas absolventa Kristapa Pētersona opera Mihails un Mihails spēlē šahu. Opera bija Rīga 2014 — Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums.
Man vienmēr bijusi laime darīt to, kas patīk, un sajust, ka arī kādam citam tas bijis noderīgi, — ar tādu sievišķīgi gaišu atklāsmi māksliniece Anita Jansone-Zirnīte dalījās Rozes dienā ceturtdienas vakarā Valmierā. Pazīstamo grafiķi un gleznotāju šopavasar par savu favorīti izvēlējušās Valmieras zontas, atzīstot viņas devumu mākslā, sabiedriskajā dzīvē un kultūras telpā, īpaši Burtniekos.
19. martā Valmieras teātra LMT Mansardā paredzēta pirmizrāde Ērika Vilsona lugai «Debesis ir mums», ko iestudē Jānis Znotiņš.
Februāra beigās noslēdzās pirmais posms jaunās Dziesmu svētku ekspozīcijas izveidošanā un telpu iekārtošanā. Lai arī ekspozīcijas informatīvā un ilustratīvā daļa bija apskatāma jau no 2014. gada 7. jūnija, tomēr projektu atšķirīgo noslēguma laiku dēļ kopīgais paldies ideju autoriem, atbalstītājiem un darba veicējiem tika pateikts vien tagad.
Veldzi dvēselei mūzikā un dziesmā dāvāja rosīgā folkloras kopas Rota vadītāja Irēna Garā, kura realizēja ieceri par dažādu ansambļu tikšanos sarīkojumā «Vīri dzied Rencēnos», taču izrādījās, ka viņi gan ir varens spēks, bet arī prasa sievu klātbūtni. Katra dziesma izgaismoja izpildītāju enerģiju laukus no Latgales līdz Rencēniem.
Svētdien Valmieras teātra Lielajā zālē notiks pirmizrāde Vara Braslas iestudējumam Lattia, Laura Gundara lugai par maz izpētītu latviešu vēstures posmu — 19. gadsimta pirmo trešdaļu, kad nācijas pamati vēl tikai veidojas un pat līdz Pirmajai atmodai vēl jāgaida vairāki desmiti gadu. Tikko radušies pirmie turīgie cilvēki, kas grib kaut ko mainīt, un parādījušies arī pirmie ideālisti. Viens no viņiem ir Cimzas Jānis, 20 gadus vecs mājskolotājs, kam draudze saziedojusi naudu, lai viņš varētu braukt un mācīties augstās skolās Vāczemē. Šo gandrīz vai vēsturisko personu, ko mēs pazīstam kā Dziesmu svētku tēvu Jāni Cimzi, šajā uzvedumā spēlē MĀRTIŅŠ MEIERS.
Jauniešu korim Skan kā jebkuram amatierkolektīvam, kurā nemitīgi notiek sastāva maiņa, mēdz būt radošā paisuma un bēguma periodi. Laimīgi sagadījies, ka kora 15 gadu jubilejas sezona trāpījusies emocionālā un mākslinieciskā paisuma vilnī, ko Skan mākslinieciskā vadītāja IRĒNA ZELČA skaidro ar studentu un skolu jaunatnes klātbūtni: