Kultūra un izklaide

Otrdien Mazsalacā vēsturiskā īsbrīdī tika slēgtas LKF Ziemeļvidzemes biroja durvis, sakot paldies tā vadītājai Nellijai Nurmikai un atvadoties no viesmīlīgā Brants dzimtas nama telpām.

Varbūt daudziem nepamanīts, bet 9. augustā Alūksnes pusē, Zeltiņos, notika Latvijas izcilajam joku plēsējam Edgaram Liepiņam veltīts piemiņas pasākums. Kā jau pierasts — tādos notikumos bez Līgas Steberes & Co nekādi neiztikt. Tā arī šoreiz. Kā Edgara Liepiņa dzimtajā pusē Zeltiņos gājis, «Liesmai» stāsta pati Līga:

Atzīmējot akcijas «Baltijas ceļš» 25. gadadienu, 23. augustā Madonas estrādē notiks Latvijas Nacionālā kultūras centra un Madonas novada pašvaldības rīkotie Latvijas Senioru koru svētki. Koncerta programmā iecerēts tematiski pieskarties Baltijas ceļam, savai zemei un saknēm, nākotnei, tā mākslinieciskie vadītāji — Bruno Cabulis un Daiga Galeja, deju virsvadītāja Maija Rijniece, režisore Ināra Cakule.

Jau vairākus gadus notiek Viesturskolas skolēnu teātra «Sprīdītis» vēstures izpēte. Šajā vasarā tiek veikts savākto materiālu apkopojums, lai nākamā gada sākumā skolā varētu atzīmēt mūsu skolēnu teātra izveidotāja un ilggadējā režisora Zigurda Ķestera 80. dzimšanas dienu. Pašreizējais režisors Roberts Segliņš, gatavojoties «Sprīdīša» 50 gadu jubilejai, paveica lielu darbu skolotāja Z. Ķestera atstātā mantojuma apzināšanā. Daudzus nozīmīgākos materiālus — fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, arī atmiņu stāstus — režisors nodeva glabāšanā skolas vēstures klasē.

92. sezonu ar viesizrādēm Rīgā (6. — 31. augusts) sācis Valmieras Drāmas teātris. Trijos spēles laukumos (Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātra Mazajā zālē un Latvijas Kultūras akadēmijas teātra namā «Zirga pasts») tiks rādītas piecas pagājušajā sezonā tapušas izrādes un divi skatītāju iemīļoti agrākie iestudējumi. Savukārt jaunās sezonas darba plānā teātrī paredzētas 11 pirmizrādes, nozīmīga daļa no tām būs latviešu oriģināldramaturģija un klasika. 

Kopš pirmdienas, 11. augusta, Mazsalacā notiek 7. starptautiskie jauno komponistu meistarkursi.

Ļaužu tūkstoši sestdien kājām, ar divriteņiem, daži ar elektromobili centās nokļūt nu jau devītās «Dabas koncertzāles» vietā — Siguldas Balonu pļavās. Pat labi, ka automašīnās ērti piebraukt nevarēja, bet līdz koncertzāles vietai bija jāiet labs gabaliņš pa Gaujas senleju, kur pēc nesen nolijušā lietus no kraujām vēl plūda ūdens, veidojot uz ceļa pamatīgas ūdens lāmas un dubļus. Pacietīgi tiem cauri izbridušie nokļuva pļavā, kuras nostūrī viņus uzrunāja viens no «Dabas koncertzāles» pamatlicējiem, daudzu koncertu tekstu autors, dzejnieks Pēters Brūveris. Pērn Viļķenē, kad Pētera vairs nebija, Ingus Ulmanis teica, ka viņa labvēlīgo klātbūtni kaut no debesu maliņas visa gadiem kopā strādājusī komanda jūtot joprojām, domās dzejniekam bieži padomu prasot.

«Ezeram pa visu garum garo mūžu bija tik daudz ko stāstīt, un Ķūķis bija ļoti pacietīgs klausītājs. Lielie viļņi pašķīrās kā milzu grāmatas lapas... Ezera atmiņā atdzīvojās seni un noslēpumaini notikumi, tik seni, ka ilgajā gadu gaitā bija dziļi jo dziļi iegrimuši dzelmē un tos cieši bija apvijušas ūdenszāļu lunkanās saknes.» Tā sākas dzejnieka Pētera Zirnīša pasaku grāmata «Ķūķis stāsta Burtnieku ezera teikas».

Piektdien, 8. augustā, Ģertrūdes ielas teātris viesosies teātra festivālā «NoMadI», kas šīs nedēļas nogalē notiks Valmiermuižā.

Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā ir apbalvojums bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem, kura uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi — bērnu, kas lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.

Ar dalību starptautiska līmeņa pasākumos aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras pilsētas kultūras centra vīru koris «Imanta» noslēdza savu kārtējo sezonu. Piektdien, 25. jūlijā,  kuplinājām Nacionālās pretošanās kustības atceres pasākumu Vaidavā, bet sestdien, Annas dienā, — visas pasaules «Daugavas Vanagu» salidojumu Burtnieku kultūras namā. Tie bija ļoti jauki, neaizmirstami brīži kopā ar Latvijas brīvības cīnītājiem un Latvijas patriotiem, kam rūp Latvijas nākotne.

Pagājušajā ceturtdienā pirmo reizi jaunajā mājvietā Pilskalna ielā 3 savu divdesmit otro brīvdabas muzicēšanas sezonu atklāja Valmieras mūzikas skola. Kā saskaitījis Valmieras MS direktors Aivars Cepītis, līdz šim Beātes ielas dārzā notikuši 85 koncerti. Tagad, kad dārza vairs nav, jauno mākslinieku un viņu skolotāju uzstāšanās notika skolas pagalmā.

Valmiermuižas kultūras biedrība ar «Valmiermuižas alus» darītavas atbalstu šovasar  piektdienu vakaros «Valmiermuižas alus» dārzā piedāvā dzīvās mūzikas bezmaksas koncertus, kuros uzstājas Latvijā jau zināmi un mazāk pazīstami izpildītāji, kam radošuma principi joprojām ir svarīgāki par peļņas iespējām. Tā pagājušajā piektdienā dārzā sapulcējušos jauniešus ar laisku koncertprogrammu ielīksmoja Mikus Frišfelds un grupa «Dejojošie mākoņi».

No starptautiska Eiropas mēroga konkursa Austrijas pilsētā Šladmingā atgriezies Latvijas jauniešu pūtēju orķestris, kura 56 dalībnieku sastāvā muzicēja arī mūspuses jaunie talanti — valmierieši Jānis Frīdenfelds (I trompete) un Robins Jānis Lellis (III trombons), rūjienieši Melita Dunce (II trombons) un Juris Vītiņš (tuba). Tā kā Melita un Juris iesaistījušies vasaras darbos un uz sarunu ierasties aizņemtības dēļ nevarēja,  šīsvasaras muzikālo piedzīvojumu iespaidos dalījās abi valmierieši.

Svinot desmito sezonu, «Muzikālais teātris 7» Latviju apceļos ar jaunu muzikālu izrādi «Vella kalpi» — vienu no skaistākajām leģendām par Rīgas ļaužu vienotību un mīlestību cīņā pret nodevību. Izrādes režisors ir Voldemārs Šoriņš, bet uz skatuves darbosies 32 aktieru un dejotāju ansamblis.

«Es zinu, ka ir valmierieši, īpaši ārsti, kas gadus divdesmit un vairāk dodas uz Siguldu, dakteris Kupčs ir apmeklējis pilnīgi visus svētkus,» saka Starptautisko Siguldas opermūzikas svētku mākslinieciskais producents DAINIS KALNS. Ko šogad no 1. līdz 3. augustam sola iespaidīgākais opermūzikas festivāls Eiropā?

Sestdien «Arēnā Rīga» norisinājās noslēdzošā Pasaules koru olimpiādes apbalvošanas ceremonija, kurā zelta diplomu jaukto kamerkoru grupā saņēma Kocēnu novada Kocēnu kultūras nama jauktais koris «Imera» (mākslinieciskais vadītājs Imants Točs).

Viss sākās 2013. gada vasarā Valmieras Mūzikas skolas mācību daļas vadītājas Santas Tanenbergas kabinetā. Žiperīgā vecāko klašu kora SolLaRe diriģente Irēna Zelča kā vējš iebrāzās skolā, lai plānotu kora dalību kādā ārzemju konkursā, bet tieši tobrīd bija parādījusies informācija par Pasaules koru olimpiādi Rīgā. Mirklis šaubu un tad lēmums — uz priekšu!

Ceturtdien, 17. jūlijā, pl. 19 Valmieras pilsdrupu estrādē   Beverīnas novada Kauguru pagasta amatierteātris «Vīzija» izrādīs O. Švarca komēdiju «Boksa meistars». Režisore — Iveta Kreišmane.

Daudzās mājās joprojām kā liels dārgums mantojumā no vecmāmiņām tiek glabāti Latvijas pirmās brīvvalsts laikā slavenajā Kuzņecova fabrikā ražotie sadzīves priekšmeti. Bet ne vienmēr, tajos nolūkojoties, iedomājamies, ka 20. gadsimta 20. un 30. gados aizsākās Latvijas porcelāna mākslas uzplaukums, kad slavenākie tā laika mākslinieki, gleznotāji, grafiķi radīja laikmeta pārmaiņām atbilstošu jaunu un spilgtu izteiksmes veidu — mākslas porcelānu, kura nacionālais romantisms, izvēlētās tēmas absolūti neko nezaudēja no tolaik modernās mākslas valodas, un neapšaubāmi ļoti kvalitatīvais izpildījums ātri vien guva atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. 1925. gadā nodibinātās porcelāna apgleznošanas darbnīcas Baltars kolekcija pēc Sigismunda Vidberga, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas zīmētajām apgleznošanas skicēm jau tajā pašā gadā ieguva Starptautiskās dekoratīvās un industriālās mākslas izstādes Parīzē zeltu un  bronzu.