Gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, nupat – aprīļa beigās un maija sākumā – aizritēja koru un deju kolektīvu skates. Mūsu amatierkolektīvi ir godam kvalificējušies dalībai lielajos svētkos, gandrīz visi iegūstot pirmās pakāpes vērtējumu un septiņi kolektīvi – pat augstāko pakāpi.
Kad kādreiz nespēšu pats vairs turp iet,
Pie Kārļa Zāles mani aizvediet!
Viņš manī iededzis Mātes Latvijas mūžīgo sāpi,
Manas tautas Brīvības un augšupcelšanās nedzēšamo slāpi.
Kad vienreiz nespēšu pats vairs turp iet,
Pie Brīvības Svētuma, pie mūžīgās Atcerēšanās
mani aizvediet!
Lai atrastu OLIVERU PAVIČEVIČU, kurš dzīvo Dikļos, vienkāršākais bija piezvanīt viņa mātei žurnālistei Aijai Kuģei. Aija uz zvanu atsaucās, ejot pa kādu Parīzes ielu. Pagāja vēl vairākas dienas, kamēr Olivera aizņemtībā iegadījās brīvs brīdis mierīgai sarunai. Tikmēr ar pieaugošu interesi pētīju pieejamo informāciju, ko sniedz internets, viņš pats un sociālie tīkli.
Spožajā pavasara saulē miedzot acis, redzu, kā no daudzdzīvokļu mājas trešā stāva lodžijas sāniski lejup peld putekļu un gružu mākonis, jo sieviete sparīgi kaut ko purina.
Rūjienas bērnudārzu «Vārpiņa» bieži apmeklē viesi. To kā valsts līmeņa parauga cienīgu sasniegumu pirmsskolas izglītības jomā ar pamatotu lepnumu kādreizējā Rūjienas novada pašvaldība izrādīja gan ciemos atbraukušajiem izglītības darbiniekiem, gan arī citiem Latvijas un ārvalstu ciemiņiem.
Nupat Latvijas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi 2022. gadā veiktās aptaujas rezultātus, kas liecina, ka grāmatas lasa puse (50,3%) Latvijas iedzīvotāju.
Ar sagaidītāju gavilēm un pašu koristu gandarījumu par iegūto Grand Prix mājās no Itālijas atgriezies Valmieras mūzikas skolas koris SolLaRe.
Pēc kovidlaika pārtraukuma šogad ar jaunu sparu atkal tika sapulcināti mūsu novada cāļi un cālēni Valmieras Kultūras centrā rādīt savas prasmes dziedāšanā un pirmās iemaņas skatuves mākslā.
Smidzināja lietus, ko vējš svaidīja uz visām pusēm. Nedaudz uz priekšu salīkuši, cilvēki slēpās aiz paceltām mēteļu apkaklēm un kapucēm un, ejot pāri Gaujas tiltam, pielika soli, lai ātrāk tiek otrā krastā, jo tieši uz tilta vējš zēģelē kā aptracis.
Mums paveicies, ka Pierīgas meitene Laura dzīvei un darbam izvēlējusies Valmieru. Rīga viņai šķietot par daudz trokšņaina un bezpersoniska, turpretī Valmiera, kā viņa saka, ir pilsēta ar sirdi. Pretī tai LAURA RUDZĪTE dod savējo, jau vairāk nekā 16 gadus strādājot par fizioterapeiti Vidzemes slimnīcā.
Vladimira Svetlova saruna ar fotogrāfu Ansi Starku par pilsētas un fotogrāfijas attiecībām.
No 3. līdz 6. aprīlim Latvijā viesojās Japānas –Uzbekistānas Zīda ceļa fonda (JUZCF) delegācija. Turpmākajai sadarbībai ļoti nozīmīgas vizītes notika Rīgā, Valmierā un Rūjienā.
Turpinājums no «Liesmas» 31. marta numura
Zini, kāda ir jūra? Tad, lūk, okeāns ir kaut kas pilnīgi cits. Visi, kas reiz sasveicinājušies ar Kluso okeānu, man piekritīs.
Ar visām domām, ilgošanos un gatavošanos, kas iesākās jau drīz pēc iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem, vēršam skatus uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks šovasar.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.
Latvijas Pasta organizētajā konkursā «Mans pastnieks» 12. gadu pēc kārtas iedzīvotāju balsojumā noskaidroti katra reģiona atsaucīgākie un uzticamākie pastnieki un pasta nodaļu operatori, izceļot viņu profesionālās spējas un pasakot paldies par labo darbu.
25. martā, kā daudzviet Latvijā, arī Rūjienā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts brīdis.
Pavasaros Rūja izkāpj no krastiem un atļaujas būt kaprīza, pievērsdama cilvēku uzmanību un nedaudz pabiedējot ar katru nākamo metru cilvēku virzienā.
Katrs, kurš grāmatnīcās meklējis bērniem vai mazbērniem lasāmās vai zīmējamās grāmatiņas, būs izjutis apjukumu bagātīgajā izvēlē, taču latviešu tradicionālajās vērtībās balstītu jaundarbu klāsts ir ievērojami mazāks.