Viedokļi

Mani pēdējā laikā māc nelabas aizdomas: vai tikai kāds nav īpaši ieinteresēts nodrošināt, lai šajā valdībā vienmēr kāds no trijiem Nacionālās apvienības ministriem nebūtu pilnvērtīgs balsotājs kabineta sēdēs?

Kad pirms 23 gadiem toreizējā Latvijas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu», daudziem, tostarp arī man, šķita, ka viss sliktais palicis pagātnē un turpmāk sekos tikai un vienīgi strauja augšupeja un attīstība, bet drīz vien izrādījās, ka brīvībai un neatkarībai nemaz neesam tik gatavi.

Nupat šovasar piedzīvojām vienu no pievilcīgākajiem Pasaules čempionātiem (PČ) futbolā tā pastāvēšanas vēsturē. Brazīlija visai pasaulei parādīja, ka futbola mīlestība šajā valstī ir visaugstākajā vērtē.

Lai noskaidrotu, izceltu un visādi stimulētu vietējos veselīga uztura ražotājus, Latvijas Ārstu biedrība sekmīgi sadarbojas ar Zemkopības ministriju, kuras speciālisti katru gadu mums iesaka, viņuprāt, piemērotākos pretendentus apbalvojumam. Tie parasti ir apmēram desmit dažādu lauksaimniecības nozaru pārstāvji, no kuriem tad Ārstu biedrības dietologi un citi speciālisti nosaka cienīgākos gada balvas ieguvējus.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis vairs tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis, ir zināmi visi pretendenti uz simts gudro vietām, un nākas secināt, ka šīs vēlēšanas būs pirmās ļoti ilgā laika posmā, kurās balsotājiem nāksies iztikt bez pārliecinoša Laimes lāča. Lai arī uz minētās mītiskās radības statusu cenšas pretendēt uzreiz vairāki politiskie jaunveidojumi, tie sastāv galvenokārt no apburzītām, politisko cīņu vētrās daudzcietušām personālijām, kuras nu nekādi neatbilst priekšstatiem par brašiem stikla kalnā jājējiem un Laimes lāča dresētājiem.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās ne vien Eiropas meistarsacīkstes vieglatlētikā, bet to pirmajā dienā tapa zināms, ka valdība tomēr nepiešķirs 2,7 miljonus eiro vieglatlētikas manēžas būvniecībai Valmierā, lemjot vēl kādu brīdi pagarināt Murjāņu sporta ģimnāzijas lēno agonēšanu.

Man ir lūgums, lai Dievs dod spēku samierināties ar to, ko nevaru izmanīt, bet stiprina spēku un izturību izmanīt to, ko es varu izmainīt. Tas nozīmē nesisties un par daudz ko lieki nerunāt: kuram ir taisnība, kuram nav, kurš ko dara pareizi, kurš nepareizi. Apkārt, arī Valmierā notiekošais būtu tā kā arī mana kopīgā daļa. Taču, kad es nevaru neko izmainīt, tad nav jēgas kā dažkārt sēdēt četras stundas un runāt, runāt, neko nepanākot. Labāk šajās stundās kaut ko padaru vai nopelnu.

Naivi būtu iedomāties, ka atlika vien vairākiem Latvijas inteliģentiem Molotova – Rībentropa pakta 75. gadadienas sakarā pagājušajā nedēļā uzrakstīt atklātu vēstuli Vācijas kanclerei Angelai Merkelei ar aicinājumu atbalstīt NATO spēku bāzu izvietošanu Baltijā, lai viņa pirmdien jau būtu te klāt šo atbalstu apliecināt.

Būtu dīvaini, ja ar valsts naudu salāpītas bankas pārdošana aizritētu, publiskās informācijas telpā valdot pilnīgam mēmumam un sabiedrībai svēti ticot, ka tik nozīmīgs process tiešām no valdības prasa diskrētumu, jo, ziniet, «nauda mīl klusumu». Kad vēl celt skandālu, ja ne priekšvēlēšanu laikā?

Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi 13 sarakstus oktobrī gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām, un pagājušajā piektdienā notikusī izloze tos sarindojusi galīgajā kārtībā. Palasot listēm pievienotās programmas no sērijas «ko vēlas dzirdēt mūsu vēlētāji», pat nelabojamākie skeptiķi un pesimisti sāks ticēt tūdaļ pat gaidāmajam straujajam dzīves, izglītības, medicīniskās aprūpes līmeņa kāpumam, šaubīgajiem stāstot, kā paši savām acīm redzējuši uzziedam gan slotas kātu, gan pūces asti.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir divreiz palielinājies ievainoto skaits tādos ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji.

Jaunākajā žurnālā «Mājas Viesis» lasāms par netālu no Talsiem Valdgalē dzīvojošo itāli Džuzepi Rikardi, kurš kopā ar savu lielo mīlestību — latvieti Agru ir atjaunojuši senas dzirnavas. Itālis jūsmo par vairākām skaistām vietām un lietām Latvijā, bet ir neizpratnē, kā gan latvieši, kas pēc savas būtības ir zemnieki un viensētnieki, var dzīvot pilsētu daudzdzīvokļu namos — lielos skapjos ar mazām atvilktnēm.

Latvijas vēsturē ir daudz zīmīgu datumu, un kalendārs jau pārpildīts ar svētku, svinamo un atceres dienām. Bet tie fundamentālie datumi, kas attiecas uz pašu valsti, varētu būt divi — valsts proklamēšanas diena un diena, kad tā ieguva de jure atzīšanu.

Krievijas atbildes trieciens Rietumiem par Ukrainas krīzes dēļ pret Maskavu noteiktajām sankcijām ir izraisījis pamatīgu paniku Eiropas Savienībā, jo kļuvis skaidrs, ka Krievija ir gatava «iet līdz galam» (par ko gan bija maz šaubu jau krīzes sākumā). Attiecīgi arī Eiropai, tajā skaitā Latvijai, nāksies ciest aizvien lielākus zaudējumus, jo abpusējām sankcijām gandrīz vienmēr piemīt slikta īpašība vērsties plašumā.

Šovasar ne vienā vien situācijā jāatceras atziņa, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Glābšanas dienesta darbinieki reāli, pat daudz cītīgāk nekā citu gadu peldēties alkstošajiem atgādina vispirms būt ļoti piesardzīgiem pašiem. Stāsta, ja kāds tomēr slīkst, cerības viņu izglābt ir ar enerģisku rīcību vien pirmajās minūtēs, kad nelaime ir pamanīta. Diemžēl bieži šīs ātrās, izlēmīgās rīcības trūkst, bet pēc tam neko vairs izglābt nevar.

Joprojām var brīnīties par to, ko cilvēki bāž mutēs, pērk un reklamē. Runa ir par saldējumiem.

Par savdabīgu viltus trauksmi izvērtās ziņa, ka Krievijas veterinārajam dienestam esot pretenzijas pret vienu no «Valmieras piena» eksportprecēm, jo kaimiņvalsts ievieš pilnīgu ievešanas aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotiem piena produktiem. Sankciju karā Kremlis atbild Rietumiem ar sāpīgu prettriecienu  un nesatraucas par to, kādas sekas aizliegums radīs pašu mājās.

Uz gadu aizliegts Krievijā ievest liellopu, cūkas un mājputnu gaļu, zivis, sieru, pienu, dārzeņus un augļus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības (ES), Ukrainas, ASV un Norvēģijas. Aizliegums neattiecas uz pārtiku bērniem un alkoholu. Krievijas prezidenta rīkojumā paredzēts uz gadu «aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam.»

Pēdējā laikā esmu izlasījusi pietiekami daudz informācijas un skaidrojumus par Āfrikas cūku mēra apdraudējumu Latvijas cūkkopības nozarei, manā rīcībā ir materiāli par ĀCM ierobežojumu zonām, ārkārtas situācijas teritorijām un to, kas tajās cūku audzētājiem ir atļauts un aizliegts. Jo vairāk to visu lasu, jo mazāk saprotu, kā tad īsti man rīkoties. Gaidu — gan jau kāds speciālists no uzraugošajiem dienestiem arī manā sētā ienāks un visu profesionāli izvērtēs. Kā pateiks, tā arī darīšu!

Karstuma vilnis Latvijā ir sasniedzis vēsturiski rekordlielu intensitāti. Mazumtirdzniecības apgrozījumu uztur aukstās zupas komponentes, atspirdzinoši dzērieni un svaigēšanas tradicionālie atribūti. Tveice mazina jebkuru vēlmi diskutēt, iespringt par niekiem vai kustēties.