J. Daliņa stadions ir foršs!
Man ir lūgums, lai Dievs dod spēku samierināties ar to, ko nevaru izmanīt, bet stiprina spēku un izturību izmanīt to, ko es varu izmainīt. Tas nozīmē nesisties un par daudz ko lieki nerunāt: kuram ir taisnība, kuram nav, kurš ko dara pareizi, kurš nepareizi. Apkārt, arī Valmierā notiekošais būtu tā kā arī mana kopīgā daļa. Taču, kad es nevaru neko izmainīt, tad nav jēgas kā dažkārt sēdēt četras stundas un runāt, runāt, neko nepanākot. Labāk šajās stundās kaut ko padaru vai nopelnu.
Šīs atziņas attiecinu arī uz ieilgušo strīdu par Jāņa Daliņa stadiona kokiem. Stadions šobrīd ir ļoti foršs, labi sakopts. To, ka te viss ir ticis izdarīts laikus, apliecina kaut vai tas, ka te tagad var notikt gandrīz visi lielākie Latvijas vieglatlētu maču. Vai viss ir izdarīts pareizi, vai arī kaut kas nepareizi, to tad arī vispirms lai vērtē sportisti, kas te uzturas. Bet, manuprāt, brēkšana jau sākās nevis par stadionu, bet par amatu.