Lielbritānijā no aptaukošanās ciešot jau trešā daļa bērnu vecumā līdz sešiem gadiem. Latvijā šis skaitlis tuvojas 20% slieksnim. Eiropas Savienībā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir ar lieko svaru. Un tā tālāk. Šī ir mūsu laikmeta epidēmija. Bet neveiksmīgā vēršanās pret to atgādina cīņu ar vējdzirnavām.
Kad pēdējo reizi jūs kādu iepriecinājāt? Vienalga, kad un kāpēc palīdzi, ja vien tie, kam paveicies mazāk, kļūst laimīgāki. Labdarība ir darīt labu, tā ir mīlestības izpausme, kas vienlaikus iepriecina gan tās saņēmēju, gan pašu devēju. Turklāt ir viegli mīlēt tos, kuri mīl mūs, kuriem mēs dzīvojam blakus, bet mīlestību izrādīt «citiem» mazliet grūtāk.
Pēcsvētkos galvaspilsētā dzīvojošo un strādājošo sarunās dzird priecīgu izbrīnu: cik iespaidīgs un patiesi svinīgs šogad izvērties 18. novembris, cik daudz pacilātu cilvēku pulcējās ielās, laukumos un Daugavmalā. Ceru, ka šādu prieku jūt arī Valmierā un novados.
Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts) izmanto citas sugas (saimnieka) resursus.
Apmēram tā var teikt par Latvijas valsts svētku priekšvakarā notikušo sardzes maiņu Satiksmes ministrijas pārziņā esošā valsts akciju sabiedrībā — starptautiskajā lidostā Rīga. Ar sliedēm te sakars vien līdzībās. Ievērības cienīga ir lidostas Rīga valdes maiņa, kas šoreiz — netipiski Latvijā ierastajam mehānismam — notikusi gluži vai mērkaķa ātrumā. Kurš lai zina, kas bija īstais iemesls tam, ka iepriekšējā lidostas valde pavisam negaidīti 11. novembrī atkāpās teju pilnā sastāvā (valdes priekšsēdis Aldis Mūrnieks, locekļi Olita Augustovska, Andis Damlics un Raimonds Rožkalns), savā vietā paliekot vien valdes loceklei Ilonai Līcei, kuras atlūgumu satiksmes ministrs nepieņēma.
Latvijas televīzijā ir jauns raidījums, kurā «dīvāna eksperti» vērtē televīzijā redzamo, īpaši to, kas rādīts pirms gadiem desmit, divdesmit. Būtība tāda: parastais televīzijas skatītājs analizē to, ko redz, bet kameras no malas filmē, kādas emocijas viņu pārņem, kādi komentāri seko. Visai interesanti sajust, kā paskrējis laiks, kā mainās notiekošā izpratne un arī vērtības.
Īsi pirms valsts svētkiem darbu uzsākusī 12. Saeima iepriecināja vēlētājus ar divu parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidi. Viena no komisijām izmeklēs pirms gada notikušo traģēdiju Maxima lielveikalā Zolitūdē, bet otra — valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu. Abi šie notikumi, pirmais vairāk, otrais mazāk, turpina satraukt Latvijas iedzīvotāju prātus, un jaunās Saeimas opozīcija gatavojas atbilstoši reaģēt uz publikas pieprasījumu.
Ja runājam par tehnoloģisko parku Valmierā vai piepilsētā, sajūtas ir duālas. Pirmais, kas mani uztrauc kā uzņēmuma vadītāju un kas, visticamāk, nepatiktu, — ja mums te atnāktu kādi konkurenti metālapstrādē, kas sāktu bradāt pa Valpro speciālistiem.
Pavisam nedaudz dienu palicis līdz Adventa laikam, Ziemassvētkiem. Šajā gada nogales tumšajā laikā mēdzam dedzināt svecītes un, to liesmiņās raugoties, kļūstam mierīgāki, sentimentālāki, tādi kā labāki.
Vienmēr ir grūti stāstīt par savu dzimtenes mīlestību. Gluži tāpat kā skaidrot mīlestību vispār un citas tikpat pašsaprotamas lietas. Turklāt vēl grūtāk klājas tad, ja teicējam nav kur sprukt. Atkal pienācis brīdis, kad tieši man dāvāts gods Tevi, lasītāj, uzrunāt pirmssvētku numurā, bet prātu pārņem jūtu mulsums.
Mūsu laiks ir nogrieznis starp diviem punktiem: dzimšanu un nāvi. Mēs izkūstam kā lāstekas, pārvēršoties ūdenī kā jaunas dzīvības avotā. Gribētos izkust lēnām un skaisti.
Lai Latvijā stiprinātu partiju sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot 12. Saeimu, solījis jau šomēnes iesniegt likumdošanas iniciatīvu palielināt partiju dibinātāju minimālo skaitu no pašreizējiem 200 līdz 500, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt tikai partijas, kas izveidotas vismaz gadu pirms vēlēšanām.
Tā sanāca, ka vasaras nogalē un rudens sākumā ar dažu nedēļu starpību bija izdevība izbaudīt divus dabas tūrisma objektus tepat Latvijā un Igaunijā. Ciemos atbraukušos viesus aizvedu apskatīt Sietiņiezi, bet kopā ar kolēģiem pa ceļam uz Pērnavu uzkāpām 18 metru augstajā Rannametsa skatu tornī, no kura uz vienu pusi redzama jūra, uz otru — Tolkuse purvājs. Abu apmeklēto dabas tūrisma vietu infrastruktūra ir tik kliedzoši atšķirīga, ka te un tur redzētais joprojām neiziet no prāta.
Lāčplēša diena un 18. novembris Latvijai ir svētki, pat neraugoties uz parasti visai drēgnajām dienām kaut kur pa vidu starp rudeni un ziemu, kā arī faktu, ka mūsu valsts tās šodienas veidolā atrodas patālu no tās valsts, kādu to iztēlojās tēvi — dibinātāji. Vienlaikus šogad kritušo karavīru piemiņas diena un valsts dibināšanas gadadiena ir īpašas arī ar to, ka tiek svinētas brīdī, kad starptautisko drošības situāciju, pieticīgi izsakoties, varētu vēlēties ievērojami labāku.
Pieļauju, ka jaunievēlētais 12. Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš sabiedrībā vienaldzīgu neatstāj nevienu. Katram ir savs viedoklis par šo tik nepierasti atklātu valodu runājošo aktieri, nu tautas kalpu.
Šonedēļ, rotājot skolu sarkanbaltsarkanajā rotā, pārdomāju par to, ko šīs krāsas lentītes nozīmē skolēniem, viņu vecākiem, maniem kolēģiem skolā un ikvienam iedzīvotājam.
Šodien Lāčplēša diena, kurā pieminam savas tautas varoņus. Ja ne vairāk, tad domās aši pārskrienam savas mazās valsts pēdējās simtgades vēsturei, vismaz tās mezglu punktiem, un vakara tumsā iededzam svecītes par godu varoņu piemiņai.
Mēdzam teikt, ka vārdam mīlestība nav jēgas, ja tas attiecībās ar pasauli saglabā lietvārda nozīmi. Tam jābūt darbības vārdam — domās, uzklausot, saprotot, rūpēs un atbildībā. Mīlestība izpaužas, spilgtumu iegūst darbībā, un tāpat, šķiet, ir ar patriotismu. Pats par sevi tas ir visai iracionāls jēdziens, vien pētot tā sakni, mēs uzmeklējam Tēvzemes nozīmi un spriežam — esam patrioti vai ne, ir mums viena patriotu nedēļa gadā vai katrā dienā mēs varam iemiesot šī jēdziena jēgu darbībā.
Visi politiskie procesi Jēkabielas augstajā namā patlaban norisinās pārāk raiti un gludi — tieši tāpēc mums nevajag daudz cerēt no šīs koalīcijas un tās valdības. Drīz to sabrucinās vai nu iekšējās ķildas, vai sabiedrības neapmierinātība.
Aizejošā 11. Saeima pēdējā plenārsēdē trešajā lasījumā nobalsoja «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu».