Galvenais, lai pašiem patīk (3)
«Es iebāžos visos commuros,» konstatē Inta viņai tik ļoti raksturīgajā humorā, kad uzskaitījusi savus vaļaspriekus un nodarbes.
Ilona Fērmane
Šaut vai nešaut
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Lai pietiek laika!
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Esmu pateicīgs par iespēju iet klasiskās mūzikas ceļu
Decembris MĀRIM ROZENFELDAM ir tik saspringts laiks, ka starp 15 koncertiem, pedagoga darbu un vispārēju aizņemtību atrast mierīgu brīdi sarunai nebija vienkārši.
Kas ziemā var būt labāks par āliņģi!
Vai kāds laika vērotājs, nez, ir to piefiksējis, bet, jo tuvāk Rūjienai, jo laikapstākļi ir skarbāki. Piemēram, pilnīga bezvēja dienas ir gadā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.
Samilzušās problēmas jārisina valstiski
«Esmu uztraukta par to, ka cilvēki reizēm nesaņem pakalpojumus, kas viņiem tiešām ir akūti nepieciešami, un tas ir briesmīgi,» saka Valmieras novada pašvaldības speciāliste veselības veicināšanas jautājumos GUNA POIKĀNE, viņa arī ilgus gadus darbojusies Vidzemes slimnīcas valdē, kā arī 1995. gadā dibinājusi ģimenes ārsta praksi, kurā strādā joprojām. Tātad cilvēks, kurš veselības aprūpi pārzina visos tās posmos.
Gribi miljonu?
Pēdējo desmit gadu laikā man bija iespēja tikt pie miljona vairākas reizes. Tas nav noticis vienīgi manas vainas dēļ, jo man ir par maz ticības no debesīm nokritušai laimei un pārlieku liels aizdomīgums.
Putins desās jeb kā klājas Alisei un viņas kazām
ALISE ZARIŅA pieder lauksaimnieku mājražotāju īpašajai saimei – kazkopjiem. Kaza nav liels lopiņš, taču darba un saimniecībā teciņus ejamo soļu un rūpju tāpēc nav mazāk.
Gads jaunajā novadā. Kas padarīts, kas iecerēts nākamajam?
2022. gads tuvojas izskaņai. Šis ir laiks, kad ikviens personīgā, kolektīvā, valstiskā vai globālā mērogā pārlaiž skatu aizejošajam gadam – sver, skaita, salīdzina, izvērtē, vienlaikus cenšoties saskatīt nākamā gada vēlamās aprises.
Kad modē taupība
Kad tuvojas Ziemassvētki un pēc tam Vecgada vakars ar tādām pašām prasībām, kur katram kārtīgam, sevi cienošam latvietim ir jāservē svētku galdā deviņi vai pat visi divpadsmit ēdieni, uz šādu gaidāmo notikumu fona nav pats piemērotākais brīdis pārspriest taupības tēmu.
Salavecītis ar segvārdu Silva
Laikam neviens vēl nav pētījis un uzskaitījis, cik dažādi mēdz būt Salavecīši. Iespējams, vismīļākie ir tie, kuri atnāk, tiklīdz tētis ir noteicis, ka aizies pēc malkas vai pie kaimiņa, un kuriem jocīgā kārtā ir kājās tēta zābaki un ap kaklu tāda pati šalle kā mammai.
Kad apēdīs, laimes vairs nebūs
«Vai tu traka, vai?» iesaucos, kad kopā ar parfimērijas niekiem draudzene no savas somiņas bija izcēlusi nelielu brūna papīra paciņu, pa kuras caurspīdīgo lodziņu redzami gaišbrūni kukaiņi.
Vidzemes Augstskolas devums novadam un reģionam
Vidzemes Augstskola (ViA) ir neatņemama Vidzemes reģiona attīstības daļa, tā ar savu pienesumu paaugstina kopējo intelektuālo izglītības līmeni reģionā, jo no visiem augstskolas studentiem šobrīd 67% ir Vidzemes reģiona iedzīvotāji.
Kāds ir ViA ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā reģionālā un nacionālā līmenī, stāsta Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupas vadītāja LĪVA FREIDENFELDE.
Lasīt tikai sievietēm
Rīgas Dzemdību nams nupat sagaidījis savu 75. jubileju. Par to varēja lasīt un skatīt senas fotogrāfijas ar jaundzimušo kūniņām, kas skaisti rindā saliktas garos, pa nodaļu stumjamos ratos.
Brigita
Mana apakšīrniece Brigita kādu laiku nav manīta. Laukā debesis burtiski uzgūlušās zemei ar biezu miglu kā tajā filmā, kur Nikola Kidmena domāja, ka ir dzīva, bet izrādījās, ka ir nabaga nelaimīgs spoks ar saviem diviem bērniem, kalpiem un vīru, kurš tieši šādā miglā atklīda no kara un nākamajā dienā nemanīts bija aizgājis miglā atpakaļ.
Teātrim atdotais mūžs
Ievai teātris nav spēle, bet koša realitāte
Kolēģi viņu sauc par Ievu. Tas nav tikai atvasinājums no uzvārda, šo vārdu kā savu apzinās arī viņa pati, un tas ļoti labi raksturo aktrisi: ievas burvību nevar nepamanīt tajā brīdī, kad tā uzziedējusi.
Īsākais ceļš vienam pie otra – REKO
Gana esam izbaudījuši košā iepakojumā neveselīgu pārtiku, nogaršojuši svešu zemju labumus un sen atgriezušies pie atziņas, ka nekas nav garšīgāks un veselīgāks par mūsu pašu zemē audzētu pārtiku.
Lāčplēša dienas svinības Rūjienā
Lāčplēša diena ir neatņemama novembra tradīcija. Pie daudzām privātmājām ir tā: uz Lāčplēša dienu uzliek valsts karogu un noņem tikai pēc 18. novembra.
Rūjienas vidusskola Lāčplēša dienu aizvada emocionāli un atmiņā paliekoši
Vairākus gadus skolai lieli sarīkojumi kovida ierobežojumu dēļ bija gājuši secen, arvien vairāk liekot just nepieciešamību pēc kopīgiem svētkiem.
Kas notiks ar veco depo?
Ja jaunā depo būvdarbus pabeigs plānotajā laikā, tad pašreizējais ugunsdzēsības depo Rūjienai un tās apkārtnei būs godam nokalpojis nepilnus 90 gadus.