21. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Matīss, Modris, Mariss

Rudens, purvs un Linda

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Kādreizējā valmieriete LINDA STRODE pēc 4. vidusskolas (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas) un Jāņmuižas lauksaimniecības skolas Universitātē kļuvusi par bioloģi, nu jau ar maģistra grādu un darbu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, viņai ir vairākas populārzinātniskas publikācijas Latvijas žurnālos. Man vienmēr licies, ka biologi tāpat kā ģeogrāfi Latvijā ir tāda īpaša ļaužu šķira, kas ar savu profesiju tik ļoti saaug vienā, ka apkārtējiem atliek tikai apbrīnot: laimīgi cilvēki! Linda noteikti ir viena no tādiem. Nu jau otro rudeni viņa kaut ko meklē mūspuses purvos, nepārstāj joprojām par tiem sajūsmināties, ar aizrautību stāsta, meklē atkal — un atrod. Jā, dzērvenes arī...

Rudens, purvs un Linda

Ko tu pašlaik šeit purvā dari, kas tie par mietiņiem?

Esmu aizrāvusies ar Latvijā reti sastopama aizsargājama auga — pundurbērza (nejaukt ar citu sugu — purva bērzu!) — atradņu meklējumiem. Šis augs Latvijas teritorijā pēcledus laikmetā bija bieži sastopams, bet, klimatam kļūstot siltākam, tādam, kāds ir mūsdienās, pundurbērzs aizvirzījās tālāk uz ziemeļiem, un pašlaik Latviju šķērso tā izplatības apgabala dienvidrietumu robeža. Tas nozīmē, ka pundurbērzu var sastapt Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, bet Kurzemē un Zemgalē tā nav. Tad nu mana zinātniskā interese, arī topošais doktora darbs Universitātē, ir par to, kā šis augs jūtas mūsu purvos un mežos, kas ir svarīgs tā izdzīvošanai. Lai to varētu saprast un izskaidrot, jāveic kompleksa sugas ekoloģiskā izpēte — es ievācu dažādus datus. Pirmais solis ekoloģijas izpētē ir atradnēs sastopamo augu uzskaite (gan tas, kādi augi aug pundurbērza atradnēs, gan tas, cik daudz un kādās proporcijās tie ir). Tāpēc es veidoju parauglaukumus, kurus atzīmēju ar krāsainiem mietiņiem, un tajos pēc izstrādātas metodikas uzskaitu visus augus un to aizņemto platību.

Vēl esmu iesākusi pundurbērza sēklu pētījumus, lai gūtu zināšanas par to, vai pundurbērzs Latvijā spēj atjaunoties ar sēklām. Šādiem pētījumiem vajadzīgi vismaz pieci gadi. Pirmo trīs gadu rezultāti neiepriecina — dzīvotspējīgas sēklas vēl nav izdevies konstatēt... Tas vedina domāt, ka pundurbērzs jaunās vietās ieaugt nevar. Cik atradņu ir, tik ir, vairāk nebūs.

PĒTNIECE. Linda Saklaura purvā. Foto no personiskā arhīva

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
6. Oktobris, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri