16. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Glorija, Banga

Dižie koki Latvijas lauku ainavā

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Lauku vidū atstāti diži koki, pat vēl ne dižkoki, Latvijas ainavā pagājušā gadsimta vidū bija ļoti ierasti. Tie ne tikai katram tādam laukam deva īpašu kopskatu, bet arī bija pat ļoti vajadzīgi: šo koku ēnā tīrumā strādājošie saulainā dienā uz brīdi varēja atpūsties vai launagu ieturēt. Kad lauku darbos arvien vairāk sāka izmantot jaudīgu tehniku un arvien mazāks skaits cilvēku rosījās druvās, sāka zust arī vajadzība pēc tādām ēnainām atpūšanās vietām. It sevišķi kolhozu gados katru koku lauka vidū vai malā sāka uzskatīt par traucētāju tehnikas raitam darbam, par koka apakšā augošu nezāļu sēklu izkaisītāju tīrumā. Tika uzsākta tīrumos augošu koku masveidīga iznīcināšana, lai no daža gandrīz jau dižkoka statusu sasnieguša vaļā tiktu, tos pat  spridzināja.

Dižie koki Latvijas lauku ainavā

Tādēļ mūsdienās dižs koks lauka vidū nu jau ir kļuvis par skaistu retumu. Tā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti, pēc pašvaldības iniciatīvas veicot dižkoku apsekošanu Jelgavas novadā, lauksaimniecības zemēs vairs konstatēja tikai 15 dižkokus. Cik šādu koku vēl palicis Valmierai tuvējā apkaimē, precīzus datus neatradu, taču arī te diži koki lauku vidū turpina izzust.

Oficiāli reģistrētos dižkokus gan vismaz aizsargā likums, bet žēl, ka daži saimniekotāji steidz tikt vaļā arī no tādiem, kas par dižkoku varētu kļūt pēc gadiem.

Par kļūdām, koku tuvumā strādājot

Lai dižkoki joprojām paliktu par Latvijas lauku ainavas būtisku daļu, šopavasar DAP laikā, kad atsākas lauku darbi, aicina zemniekus īpašu uzmanību pievērst to savu zemju apsaimniekošanai, kuros šādi koki ir. Par darbos koku tuvumā pieļautajām kļūdām atgādina DAP vecākā eksperte Vita Caune: «Visbiežāk, apstrādājot zemi pārāk tuvu stumbriem, tiek uzartas un bojātas koku saknes. Koki vairs nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, sāk kalst un pēc vairākiem gadiem ir nolemti iznīcībai, tā liedzot iespēju tajos mitināties retām un aizsargājamām putnu, kukaiņu, piepju, ķērpju un sūnu sugām. Otra biežāk sastopamā problēma ir visu zemāko zaru apzāģēšana, kas tiek īstenota, lai ar lauksaimniecības tehniku varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk stumbram.»

Eksperte arī kliedē daudzu cilvēku maldīgos uzskatus, ka koka saknes zem zemes plešas vien tikpat tālu, cik zaru vainags. Tā nav — koka saknes parasti plešas divreiz vai trīsreiz tālāk nekā zari. Turklāt, kaut arī lielus un vecus kokus balsta dziļas saknes, koki barības vielas augšanai galvenokārt uzņem no zemes auglīgās virskārtas, jo līdz 80% sakņu atrodas ne vairāk kā 40 centimetru dziļumā. Tādēļ jau likumdošanā noteikts, ka dabas aizsardzības prasības attiecas ne tikai uz dižkokiem, bet arī uz teritoriju zem koku vainagiem un vēl 10 metrus platā joslā ap tiem, kur ir jāsaglabā dabīgā zemsedze.

NĀKAMIE DIŽKOKI. Tādus pietiekami labi apkoptus un gadiem saudzētus var redzēt netālu no Valmieras, Matīšu šosejas malā. Ārijas Romanovskas foto

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
21. Aprīlis, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri