Valdis Rūja

Šodien novadniekam dzejniekam VALDIM RŪJAM, joprojām sirdī rūjienietim, aprit apaļi deviņdesmit. Kā jau ierasts, sveiciens lasītājiem no mundrā jubilāra ir atmiņtēlojumi. Mūsu laikraksta redakcijai dzejnieks vēsta:

Sveicināta, mīļā «Liesma»! Sagaidot Latvijas simtgadi, sakārtoju nelielu atmiņtēlojumu krājumu «Ar Rūjienas ceļamaizi Rīgā», kas sagatavota izdošanai — ar Rūjienas fotoattēliem un man piešķirtā  Goda pilsoņa nosaukuma dokumenta kopiju. Grāmatu īsā laikā labā kvalitātē sola klajā laist Talsu tipogrāfija. (Pirmā daļa — retrorindas «Savvaļas ziedi» — iznāca gada nogalē.) Ceram, ka Rūjienas dome finansiāli atbalstīs otrās daļas iznākšanu. Pagaidām Ņina aizsūta datorvariantu — varbūt kaut kas noder avīzei. Varbūt tiekamies prezentācijā Rūjienā, ja Dieviņš ļaus… Laimīgu, veiksmīgu Jauno gadu!

Šogad 26. septembrī apritēs 115 gadu, kopš Burtniekos Baložu muižā dzimusi dzejniece, literatūras skolotāja Marta Grimma (1901 – 1983), precēta Endzelīna, vēlāk Ķelpe. Mācījusies M. Stalažas proģimnāzijā Rūjienā, beigusi LU Filoloģijas fakultāti, saņēmusi Kultūras fonda stipendiju slāvu, romāņu valodu studijām Prāgā (1929 – 1932). Strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā, bijusi Rūjas ciema bibliotekāre, grāmatu kolportiere, laikraksta «Rūjienas Vēstnesis» līdzstrādniece. Grimmas dzejoļi apkopoti vairākos krājumos, stāsti un apraksti — grāmatās.  Dzejniece atdzejojusi «Čehu lirikas antoloģiju», viņas romāns «Sirds saulgrieži» publicēts žurnālā «Sievietes Pasaule». Padomju laikā, 1977. gadā, klajā laista tikai viena neliela Martas Grimmas dzejas izlase «Priežu ziedi».

Biedrība «Domas Spēks» pa sestajam lāgam izdevusi rakstnieka, Brīvības cīņu dalībnieka, Latvijas armijas kapteiņa Aleksandra Grīna populāro romānu «Dvēseļu putenis», pēc grāmatas motīviem tiek veidota arī mākslas filma.

Mazi atmiņtēlojumi

Kad 1948./49. gada sezonas repertuārā iekļāva konkursā godalgoto Friča Rokpeļņa lugu «Raiņa jaunība», uz ziņojumu dēļa darbojošos personu sarakstā ieraudzīju arī savu vārdu. Man bija uzticēta Latgales puiša Donāta lomiņa, ko vēlāk tēloju arī kinofilmā «Rainis». Lai labāk izprastu laikmetu un vidi, kurā dzīvoja un  darbojās Rainis, teātris un Rakstnieku savienība rīkoja izbraukumus uz Jasmuižu un Talsiem. Tajos piedalījās grupa aktieru un rakstnieku — lugas autors, K. Krauliņš, J. Niedre, K. Krūza, R. Sēlis, I. Lēmanis, teātra literārās daļas vadītājs J. Vanags u.c.

Mazi atmiņtēlojumi

Man laimējies — augu rosīgā novadā, darbīgos, labos ļaudīs, kuriem bija un ir augsti, no senčiem mantoti ideāli, dzīvotprieks un sīkstums, kas dzina saknes, sazaroja, pielipa jaunajai paaudzei.