Maija pirmo četru dienu kalendārā uzreiz divi ļoti būtiski Latvijai svinami datumi. 1. maijs kā varbūt nedaudz globāli atzīmējami, taču tai pašā reizē mūsu tautai tik piedienīgie Darba svētki, vienlaikus arī ar nacionālo identitāti nesaraujami saistītā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Tuvojoties nozīmīgām gadadienām, šajā gadījumā 4. maijam – dienai, kad 1990. gadā tika pasludināta Latvijas Republikas atjaunošana, tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus nākotnei.
Zaļās enerģijas vilinājums Eiropas Savienībā un arī tik ļoti iztapīgajā Briseles klimata direktīvu ieviesējā Latvijā joprojām aktuāls, par dominanci jauno zaļo piedāvājumu tirgū diezgan aktīvi sacenšoties saules enerģijai, vēja enerģijai un vienu brīdi nežēlastībā kritušajai atomenerģijai.
Vakardīna kalendarā beja tik svareigs datums kai Latgales kongresa dīna. Deļtuo ir dereigi atguodynuot i pīminēt tik svareigu myusu sabīdreibys daļu kai latgalīšus.
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas parlamentiem mūsu Saeimas likumdevējus par necienīgu uzvedību un izteikumiem var pārmācīt pat «ar eiro». Liedzot tiesības piedalīties pat sešās parlamenta sēdēs, viņam/viņai arī atvelk no algas.
Katram savi pavasara darbi – kāds, tiklīdz izkūst sniegs un zemīte mazliet iesilst, metas dārza darbos. Ja nav sagrābtas pērnās lapas, tad sāk ar to.
Palēnām tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ar gluži vai neizbēgamu nolemtību dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par nepieciešamību mainīt vēlēšanu sistēmu.
Savulaik mūsmājās Maigas tante staigāja visiem pakaļ un slēdza nost gaismu, ja kāds bija brītiņu izgājis no istabas, piemēram, uz tualeti.
Latviešu valodā vārdam vakars ir pietiekami bagāts un daudzveidīgs saturs. Vakars kā vienkārši viena un neapstrīdama diennakts daļa.
Vecāka loma bērna audzināšanā, izglītošanā un skolas loma šajās pašās vērtībās – kas kopīgs un atšķirīgs?
Kārtējo reizi svarīgs ārzemju notikums mūsmājās tiek partijiski skaidrots no pašu iedomu un iegribu skatupunkta. Vienotības stutētāji tēloti brīnās: kāpēc Ainārs Šlesers aiz kauna zemē nelien?
Šis pavasaris kārtējo reizi Valmierā atnācis ar ļoti operatīvu asfaltā izsisto bedrīšu aizlāpīšanu. Kolīdz puslīdz pieņemams klimats šim procesam, tā Sidlu ceļu brigāde ar tehniku un vīriem klāt.
Viena no pēdējā laika pašām interesantākajām ziņām publiskajā telpā neapšaubāmi ir par Ministru kabineta ētikas kodeksa izstrādāšanu.
Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu.
Tirdziņos patiesi priecē amatnieku darinājumi – gan dažādas rotas, gan metāla darbi, dažādi veidojumi no koka, arī apģērbi un, protams, garšīgas ēdamlietas.
Aizvadītā nedēļas nogale it kā pozitīvā gaisotnē pagāja telpā ārpus Latvijas.
Visticamāk, katrs par šo jautājumu sevī ir pārliecināts – jā, es esmu, un vispār jau normālu cilvēku pasaulē nav daudz, es un vēl daži.
Skandāls ar divu ministriju nepildīto Ministru prezidentes rīkojumu publiskot uzņēmumus, kas tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ātri vien aprima pēcsvētku atslābumā.
Kad pirms Lieldienām apcerēju Valmieras centrā sēdošā Zaķa zelta krāsojumu, to pieminēju nesenās Olimpiādes sakarā.
Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā publiskajā telpā plašu ažiotāžu izraisījušie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.