Viedokļi

Jau tā garajam pārmetumu un pretenziju sarakstam, kas man sakrājies pret visvaldošāko partiju Vienotība un tās premjeri, klāt nākušas jaunas dusmas: samāca tik’ puikas uz blēņām! 

Ir ziņa, ir sašutums, ir komentāri, bet tad vietā nāk cita ziņa. Ne velti arī mediju telpā atzīst, ka tā pati avīze dzīvo tikai vienu dienu.

Nesen gadījās pabūt tepat Valmierā kādā uzņēmumā, kura īpašnieks, kārtīgs benzīngalva vislabākajā šī vārda nozīmē, daudzus gadus pavadījis un joprojām – nu jau kopā ar abiem dēliem – vada Latvijas un Eiropas autotrasēs.

Oktobra pirmajā pusē tika secināts, ka jau šā gada martā valsts pārvaldes ietvaros izveidotā grupa birokrātijas mazināšanai ir sevi izsmēlusi, tamdēļ tai nepieciešams neatkarīgs vadītājs «no ārpuses». 

Viņš, kurš neticēja ne paradīzei, ne ellei, ne aizkapa dzīvei, ne kādiem pesteļiem, šonakt bija redzējis sapnī savu pirms dažām dienām mirušo dēlu, un pamostoties asaras viņam lija tik, ka nepaspēja tās ar plaukstu notraukt. 

Kā vienmēr, rudens atnes tumšākus vakarus, lapkriti un valsts nākamā gada budžeta projektu. Tas Saeimā katru reizi izraisa klaji nervozu – daž­kārt lielāku, dažkārt gaumes robežās savaldītu – rosību.

Viendien biju iepirkties maza izmēra veikalā, kurā bija gan parastās kases, gan arī kāda paš­apkalpošanās kase.

Nupat nedēļas nogalē Bauskas pusē laukos kādam saimniekam no mājām aizklīda trīs suņi un nonāca kaimiņa pagalmā, kur tika nošauti. Valsts policijā par notikušo sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. 

Rudens ir laiks ar ilgākām vai īsākām lietavām, kad laukos un šur tur varbūt arī piepilsētā līdz tam ikdienā lietoti ceļi daudzviet kļūst neizbraucami, tāpēc dažviet pat atlikušos pārsimt metrus līdz lauku mājai, pirtiņai vai vienkārši sakņu dārziņam nākas soļot kājām.

Pagājušajā nedēļā Saeima pēc ilgiem cīkstiņiem un ar trešo piegājienu pieņēma grozījumus likumā par piesārņojumu, kā arī nobalsoja par to, ka steidzamības kārtībā tiek skatīts ar šiem grozījumiem cieši saistītais Ekonomiskās ilgtspējas likums.

Viņnedēļ nācās pabūt Jāņa Endzelīna ielā, kur pilnīgi no jauna top laikam jau līdz šim pats vērienīgākais daudzdzīvokļu privātmājas projekts Valmierā.

Brunavas suņu lieta sašķēlusi sabiedrību vismaz divās daļās.

Pilnībā jāpiekrīt Valsts prezidentam, ka 15. Saeimas vēlēšanu kampaņa sākusies pārāk agri. Taču kāda jēga par to kaunināt partijas? Iekustinātu lavīnu neapturēt.

Pēdējie deviņi mēneši finanšu tirgos ir pielīdzināmi pārgājienam kalnos: ar stāviem kāpumiem, viltīgiem līkumiem un dažbrīd miglainu redzamību.

Sievas pusčukstus stāstīja cita citai par to sievieti, kura kopā ar savu civilvīru nesen bija ienākusi no kāda blakus rajona. Klusa, kautrīga un grūtniecības pēdējos mēnešos.

Ir dažādi publikai skatāmi un klausāmi kultūras pasākumi, kurus gan jau var sadalīt pa plauktiņiem.

Atbilstīgi valsts Oficiālās statistikas portāla datiem (t.i., pašiem oficiālākajiem, kādi Latvijā vispār ir pieejami) mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums šogad ir palielinājies līdz 43,5 gadiem. Pagājušajā gadā šis rādītājs bija par trim mēnešiem mazāks.

Ir mums valsts žurnālistikā – lielākoties gan redzamajā, t.i., televīzijas jomā – vīrs, kurš laiku pa laikam, ja neskaita grāmatas, uzraksta arī ko īsu Facebook slejās.

Esmu no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri dažādas tehnoloģijas neizmēģina uzreiz un pieņem tās ar piesardzību.

Valdības veidotāju ķildošanās par Stambulas konvenciju, apmainoties asiem pārmetumiem, nu jau sāk izskatīties pārmēru dramatiska, tīši uzspēlēta. Ja tā ir, lai izdodas nepāršaut pār strīpu!