Daudz iespēju vardarbībā cietušo atbalstam
Nodibinājums «Centrs Valdardze» Valmierā strādā jau deviņus gadus, sniedzot rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību cietušiem bērniem, pusaudžiem, arī viņu pavadošajām personām, visbiežāk mātēm.
Nodibinājums «Centrs Valdardze» Valmierā strādā jau deviņus gadus, sniedzot rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību cietušiem bērniem, pusaudžiem, arī viņu pavadošajām personām, visbiežāk mātēm.
Šoreiz Vīru lietu viesis ir pieredzējušais urologs JĀNIS KĀRKLIŅŠ, kurš ar savu mediķa diplomu praktizē jau tieši pusgadsimtu, tostarp pēdējos 40 gadus šajā specifiskajā jomā. Ar viņu tad nu runājam par visdārgākajām vīru mantām — kā tās uzpasēt un pēc iespējas labākā kondīcijā saglabāt līdz sirmam vecumam.
«Mums vajag jaunus cilvēkus Saeimā, kas domātu ekonomiski. Visi stāsta, ko darījuši, cik pirms viņiem daudz slikta izdarīts, bet ko tagad? Ir jāplāno, ko darīt tālāk. Visi deputātu kandidāti runā tikai vispārīgās frāzēs: sakārtos veselības aprūpes sistēmu, sakārtos to un to... Bet kur, kā un kad? Vienmēr nodomāju: būtu nākuši jauni, perspektīvi cilvēki pie varas, kas izprot situāciju, jo vecie ir ar rutīnu apauguši,» vaicāta par to, ko seniori domā par Saeimas vēlēšanām, sacīja VALLIJA BIRZGALE. Kundze ir viena no rosīgajām dāmām Valmieras pilsētas pensionāru biedrībā un vēl aktīvāk darbojas dienas centrā «Atvasara», vadot deju kopu ar tādu pašu nosaukumu, kas dažādos festivālos izdejojas visā Latvijā.
Kurš gan nezina rakstnieka Nikolasa Evansa pasaules slavu ieguvušo romānu «Zirgu vārdotājs» un pēc šā daiļdarba režisora un aktiera Roberta Redforda veidoto mākslas filmu ar tādu pašu nosaukumu. Tas bija aizkustinošs stāsts par meitenes Greisas un zirga Piligrima pakāpenisku atdzimšanu jaunai dzīvei.Uzzinot, ka Rūjienas apkaimē Eriņos, pārceļoties ar četriem zirgiem, trim suņiem un vienu kaķi no Liepājas, uzņēmējdarbību uzsākusi zirgu vārdotāja, trenere, bijusī rūjieniete URZULA KRONBERGA, «Liesma» pieteicās ciemos.
Septiņas ielejas, 71 ledā̄js un 400 virsotnes — Monblāna masiīvs ar 400 km2 , kur reizi gadaā satiekas 6000 kalnu taku skrē̄jē̄ji no 80 valstīm, divi tū̄kstoši brīvprā̄tīgo, kā arī̄ skrē̄jēju draugi un ģ̧imenes locekļi. The North Face® Ultra-Trail du Mont-Blanc® (UTMB) — augstā̄kā̄s pakāpes sarežģītības skriešanas sacensī̄bas kalnainā apvidū̄ — For a trail runner, UTMB is like the Olympic Games or the Football World Cup, – tā 2011. gadā sporta komentētāji raksturoja šo maratonu. Skrē̄jiens apkā̄rt Baltajam kalnam notiek kopš 2003. gada un ir daudzu skrējē̄ju sapnis, bet ne visiem tas piepildā̄s, jo no vairā̄k nekā desmit tū̄kstošiem gribētā̄ju izlozē atlasa tikai pusi.
Pirmdien, 8. septembrī, jau sesto gadu Latvijā tiks atzīmēta Vispasaules Fizioterapijas diena «Esi vesels kustībā!», kuras ietvaros biroju un dažādu organizāciju kolektīvi ir aicināti pieteikties (www.fizioterapeitiem.lv) uz bezmaksas FIZIOTERAPIJAS MEISTARKLASĒM. Pasākumu organizē Latvijas Fizioterapeitu asociācija.
Cik cilvēku, tik viedokļu par to, kā ilgāk saglabāt maizi svaigu. Vieni vīpsnā par tiem, kas maizi tur ledusskapī, citi uzskata, ka tai vieta tikai un vienīgi polietilēna maisiņā. Varbūt taisnība ir gan vieniem, gan otriem?
Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska — odze. Cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču, laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odzes kodums var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai. Tā, piemēram, jūlija beigās Latgalē kādu 36 gadus vecu sievieti kājā sakoda odze, kad viņa staigāja pa pļavu. Jau pēc desmit minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga alerģiska organisma reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā NMP dienesta mediķu brigāde, kura pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja slimnīcā tālākai ārstēšanai.
Lai sniegtu atbalstu jaunajām ģimenēm un veicinātu to piederību pilsētai, Valmieras pašvaldības dome nolēmusi paaugstināt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā līdz EUR 200 līdzšinējo EUR 72 vietā.
Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību.
Biedrības «Neatkarība Balt» brīvprātīgie ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu regulāri veic informatīvo darbu Rīgā un Latvijas pilsētās, uzrunājot cilvēkus par dažādu narkotisko vielu lietošanas simptomiem, kurus pamanot tie laikus var vērsties pēc palīdzības.
Jau vairāk nekā gadu Vidzemes slimnīcā sekmīgi darbojas viens no Latvijā modernākajiem jaunās paaudzes datortomogrāfiem.
Piecās dienās, kas sakrīt ar brīvdienu un svētku svinēšanas laiku, glābējsilītēs atstāti trīs puikas.
Pirmdienās, otrdienās un trešdienās Valmierā, Veides ielā 2, ir atvērta klēts, kurā var saņemt humāno palīdzību — apģērbu, apavus, sadzīvē noderīgas lietas. Tās var ne tikai ņemt, bet arī ziedot, ja ir tāda iespēja un labā griba.
Vidzemes slimnīcā ekspluatācijā nodots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētais projekts «Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību «Vidzemes slimnīca», uzlabojot un paaugstinot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību».
Lai tiktu pie šādas kartes, vecākiem jābūt trim un vairāk bērniem, kuri ir vecumā līdz 18 gadiem.
Veselības ministrija (VM) ir nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 288, kas regulē aptieku darbu, paredzot aizliegumu aptiekas klientu piesaistei izmantot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā aptiekas klientu lojalitātes kartes.
«Jāsāk domāt pašam par savu veselību — kā to nesabojāt, kā veseļoties, ja nācies saslimt. Kamēr cerēsim uz Circeni, ministriju, ģimenes ārstu, tikmēr nekas nebūs. Tas ir pirmais ieteikums, ko sarunās veltu saviem pacientiem,» tā pirms pāris mēnešiem «Liesmai» sacīja ģimenes ārste Marika Grūsle, kuras ārstes prakse darbojas Rūjienā. Viņa ir ārste, pie kuras reģistrējušies vairāk nekā 2500 pacientu — jaunu un vecu. Un ne tikai rūjienieši, bet arī cilvēki no apkārtējiem novadiem.
Aizbildnība, audžuģimene vai adopcija. Latvijā ir trīs alternatīvas, kas ļauj bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, ja ģimeni un mīlestību negrib vai nespēj dāvāt bioloģiskie vecāki.
Naurim Gūtmanim ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995. gada 13. augustā, kad viņš autoavārijā guva smagu muguras traumu. Kopš tā laika Naura dzīve radikāli mainījusies. Nauris pārvietojas ratiņkrēslā, pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem, bet viņš nav bezcerībā nolaidis rokas. Viņa bilancē ir — pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kura valsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem.