Dzejisku aizsākumu sarunai ar viņu par vējiem (un ne tikai) atļaujos tādēļ, ka Ārijs šogad «Liesmai» sevi vispirms pieteica ar savdabīgiem vēju apdzejojumiem literārajā lappusē. Nesen vēl uzzinājām, ka viņam ir arī sava meteostacija, kura ne sliktāk kā lielās ļaujot vērtēt laika apstākļus. Šaubu nebija, ka jādodas skatīties un parunāt.
Ārijs pie vārtiem mūs sagaida smaidīgs. Citādi nevarot. Ka cilvēkiem dzīvē pēc iespējas vairāk jāsmaida, viņam allaž atgādinot pirms gadiem izrakts un mājas priekšā sardzē izlikts akmens, kurā izteiksmīgi redzami bēdīga, ar dzīves rūpēm nomākta cilvēka vaibsti.
Tiekam aicināti iekšpagalmā uz, kā Ārijs pats saka, «zvērudārzu», kurā viņš ne vien sarunājas, bet izaicina, reāli spēlējas un eksperimentē ar vējiem. Šajā dārzā ir desmitiem lielāku vai mazāku vēja rādītāju, rotoru un citu vēja virzienu un spēka pārbaudei domātu darinājumu. Aizsākums visam bijis nu jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad viņam uzdāvināts Polijā ražots vēja rādītājs, rotoriņš. Tas vēl tagad ir izlikts uz mājas jumta stūra ielas pusē un ieguvis vārdu «Direktors». Tāds kaut vai tādēļ, ka tagad tam mājas dārzā ir saradies pietiekami daudz saimnieka paša izdomātu un darinātu kustīgu un rotējošu «palīgstrādnieku», kuram katram arī ir savs vārds. Lai gan Ārijs par tehniskām prasmēm sūdzēties nevar (15 gadus ZET uz speciālās mašīnas strādājis, autorallijos arī braucis), labs laiks pagājis, kamēr pirmais paša darinātais rotors vējā sācis griezties. Kurš tas bijis, darinātājs vairs gan nevar parādīt, jo nu jau daudz kas nomainīts ar jauniem, daudz sarežģītākiem veidojumiem. Īpašu precizitāti prasījuši vēja rādītāji ar vairākiem rotoriem uz viena staba.
KAD ARĪ VĒJA RĀDĪTĀJI RUNĀ. Ārijs Riņķis pie sava dižākā darinājuma, kuram devis vārdu «Kombains». Ārijas Romanovskas foto