Varēšana no dabas
ULDIS PUNKSTIŅŠ ir Beverīnas novada kultūras nodaļas vadītājs, aktīva, daudzpusīga personība.
Tavi kultūras talanti ir iedzimti?
Pamats droši vien no mammas. Viņa strādāja Ventspils kultūras namā. Un es, mazs puika, mēģinājumu un koncertu laikā aizkulisēs daudzkārt snaudu vai arī raudzījos, ko tie lieli dara. Māsas Akmenes, mana mamma Brigita un viņas māsa Ira, dziedāja ansamblī Horizonts. Arī es ar to biju daudzos izbraukumos.
Valmierā abas māsas, Brigita Punkstiņa un Ira Kārkla, dziedāja Stikla šķiedras rūpnīcas tautas estrādes ansamblī Kvelde. TEA bija augsts nosaukums, kas jāizcīna skatēs. Tas deva tiesības koncertēt ārpus republikas. Kvelde kādu laiku bija pat Latvijas PSR Filharmonijas paspārnē, tam uzmanību pievērsa pats Raimonds Pauls. Un es, deviņgadīgs puika, kopā ar Kveldi pirmo reizi biju ārzemēs: Ukrainā, Krimā.
Īpaši populāra bija ansambļa vadītāja Mārča Kalniņa dziesma Laimes putns abu māsu balsīs. Un vienu gadu Mikrofona aptauja nenotika varbūt tāpēc, ka šī dziesma tautas atsaucībā bija iekabinājusi Raimonda Paula melodijām... Dziesma joprojām dzirdama radiopārraidēs, biežāk gan citos izpildījumos. Bet par Kveldi noteikti vajadzētu uzrakstīt grāmatu.
Pēc tam mamma dziedāja Dainā, tad Dedziedā, tagad Dorē.
Es un dziedāšana?
Pirmās reizes bija dažu gadu vecumā. Un dažkārt noskrēju no skatuves ar asarām un saucienu: — Mamma!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Atmiņu bagāža par piedlīšanos Kveldes sastāvā no tās dibināšanas ( dzimšanas) brīža , kā viņu veidoja vadītājs Mārcis Kalniņš aizvedot to līdz tautas kolektīva godam , koncertējot ārpus republikas robežām Kirgīzijā, Sahalīnā, Ukrainā, Maskavā un mūsu Latvijas kultūras namos, ir pilna ar dažādiem pārstegumiem , gan ar + un - zīmēm .
Liels Paldies Mārcim Kalniņam par viņa lielo apņēmību, uzņēmību un ticību viņa veidotajam kolektīvam