Tuvojas zibens aktivitātes periods – kā pasargāt mājokli?
Ik gadu Latvijā izceļas vidēji 40 ugunsgrēki, kuru iemesls varētu būt zibens izlāde, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija par pēdējiem desmit gadiem. Un, lai arī VUGD uzsver, ka patiesos ugunsgrēka iemeslus var noskaidrot tikai Valsts policija, jo katrs gadījums ir individuāls, tomēr šie dati ir attiecināmi.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija liecina, ka vidēji Latvijā ik gadu tiek novērotas gandrīz 50000 zibens izlādes. Praktiski puse jeb 44% no šīm izlādēm notiek mākoņos, bet 56% jeb otra puse – starp mākoņiem un zemi. Visvairāk zibens izlādes tiek novērotas jūlijā (vidēji 18465), bet vismazāk februārī, kad vidēji tiek fiksēta viena izlāde.
LVĢMC gan precizē, ka sensoru tīkls ir īpaši veidots, lai precīzi fiksētu izlādes starp mākoņiem un zemi, līdz ar to daļa no izlādēm starp mākoņiem var arī netikt uztvertas. Taču tam arī nav tik lielas nozīmes, jo teorētiski jebkura no tām izlādēm, kas notiek starp mākoņiem un zemi, var kļūt par iemeslu ugunsgrēkam, un tādēļ, tuvojoties vasaras sezonai, ir jābūt īpaši piesardzīgiem.
Kas ir zibens un kur tas «sper»?
Kad mitrais gaiss ceļas augšup, tas sasalst un veido ledus kristālus. To berzes rezultātā veidojas pozitīvi un negatīvi lādētās daļiņas, kas rada spēcīgu elektrisko lauku, kura izlāde arī ir tas, ko mēs saucam par «zibens spērienu».
«Faktiski zibens ir īslaicīga elektriskās strāvas izlāde negaisa mākoņos vai arī – starp mākoni un zemes virsmu. Šīs izlādes radītās strāvas spriegums ir mērāms vairākos miljonos voltu, un tās temperatūra sasniedz 30000 grādus pēc Celsija skalas. Tā ir temperatūra, kas piecas reizes pārsniedz Saules virsmas temperatūru. Tāpēc nav brīnums, ka, zibenim iesperot koka ēkā, tā momentā uzliesmo un deg ar vērienu,» skaidro SIA «OBO Bettermann» zibens novadīšanas iekārtu eksperts Ģirts Dziedātājs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv