«Zinu, ka, darot sirdslietu, var pārmainīt dzīves gaitu, iet citā virzienā. Pirms nu jau vairāk nekā desmit gadiem man bija sajūta, ka esmu tā kā nomaldījusies… Biju administratore un jutu, ka tas nav mans. Man gribējās kaut ko radošu, kur varu ielikt sirdi un dvēseli. Tagad sajūtas, daļa no manas dvēseles ir katrā gleznā,» stāstīja Jolanta.
Viņa atcerējās, ka nekas nav radies tukšā vietā. Pusaudžu gados Jolanta ar zīmuli zīmējusi portretus – klasesbiedrus, draugus, radus, mūziķus.
RUDENS AINAVA Jolantas Mezītes darbos ir bieži. «Manas gleznas ir spilgtas,» saka māksliniece, kura gleznošanu apguvusi un turpina izzināt pašmācības ceļā.