Sniedzoties pēc pāresošā
VALDIS SVIRSKIS — filosofijas zinātņu maģistrs un filozofijas, retorikas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs. Akadēmiskās intereses papildinājās ar garīgu praksi, kad viņš nolēma apgūt koncentrācijas un meditācijas jogu M. Gandija miera prēmijas un UNESCO miera balvas laureāta Šri Činmoja (1931- 2007) vadībā, kas no 1970. līdz 2007. gadam sabiedriskā kārtā vadīja starpkonfesionālo meditāciju grupu ANO mītnē Ņujorkā. Valdis interesējas arī par garīgu mūziku, dzeju, mākslu un kino, mīl ikdienā izbaudīt skrējiena prieku un veģetāra ēdiena garšu.
Jau gandrīz desmit gadus viņš sabiedriskā kārtā vada meditācijas nodarbības un lasa lekcijas garīgās prakses un kultūras jautājumos Latvijā un ārzemēs. Pašlaik viņš sācis meditācijas nodarbības interesentiem Valmierā, kur tiekamies uz nelielu sarunu.
Kā radāt ceļu uz meditāciju?
Man, studējot filozofiju, allaž interesēja esamības jautājumi, dzīves jēgas meklējumi un iekšējo pārdzīvojumu izpratnes rašana. Lasot tekstus, kur dzejnieki, filozofi un mistiķi runā par īpašiem piedzīvojumiem un atziņām, pamanīju, ka visi piemin iekšējā klusuma spēku. Tieši tad, kad cilvēks spēj nomierināt domāšanu, ir iespējams sadzirdēt to, ko domāšana nomāc. Šo ideju iepazinu caur ievērojamu antīkās pasaules filozofu Plotīnu. Viņa pārdomās atpazinu savas iekšējās ilgas, kuras līdz šim nespēju sev noformulēt, un atradu pirmos skaidrojumus, kas parādīja, kādā veidā cilvēks var pietuvoties esības dzīlēm. To raksturoja arī mana maģistra darba tēma – sniedzoties pēc pāresošā. Turpinot meklējumus, lai uzzinātu, kā ikdienā tīri praktiski spēt pietuvoties dzīvajam un dziļajam pasaules izjutumam, es pamanīju vairākas publikācijas par ievērojamu filozofu un jogu Šri Aurobindo. Senindijas filozofijas vēdantas atziņas sasaucās ar Plotīna atziņām, abu pamatā bija ideja par pirmvienoto, no kura viss rodas un pie kā viss tiecas atgriezties, un kas nav izprotams kā vienkāršs teoloģiska Dieva ideja vai reliģisks tēls. Pamazām es apjautu Jogas lomu un sapratu, ka tā nav fiziskā vingrošana vai faķīrisms. Patiesībā tās pirmsākumos āsanu vingrošana jogā nebija. Tā parādījās vēlāk, lai, ilgstoši praktizējot koncentrāciju un meditāciju, mazkustīgo ķermeni varētu trenēt un uzturēt labā fiziskā formā.
Vēlāk manā rīcībā nonāca Indijas prezidenta un filozofa Rādhakrišnāna darbs par indiešu filozofiju, kurā atklāju Plotīna ideju un seno vēdu un upanišadu filozofijas tiešo garīgo radniecību. Fascinēja arī pētījumi par baltu un senāriešu tiešo radniecību. Beidzot es atradu to, ko biju intuitīvi jutis kā sev tuvu.