Sniedzoties pēc pāresošā

Jau gandrīz desmit gadus viņš sabiedriskā kārtā vada meditācijas nodarbības un lasa lekcijas garīgās prakses un kultūras jautājumos Latvijā un ārzemēs. Pašlaik viņš sācis meditācijas nodarbības interesentiem Valmierā, kur tiekamies uz nelielu sarunu.

Kā radāt ceļu uz meditāciju?

Man, studējot filozofiju, allaž interesēja esamības jautājumi, dzīves jēgas meklējumi un iekšējo pārdzīvojumu izpratnes rašana. Lasot tekstus, kur dzejnieki, filozofi un mistiķi runā par īpašiem piedzīvojumiem un atziņām, pamanīju, ka visi piemin iekšējā klusuma spēku. Tieši tad, kad cilvēks spēj nomierināt domāšanu, ir iespējams sadzirdēt to, ko domāšana nomāc. Šo ideju iepazinu caur ievērojamu antīkās pasaules filozofu Plotīnu. Viņa pārdomās atpazinu savas iekšējās ilgas, kuras līdz šim nespēju sev noformulēt, un atradu pirmos skaidrojumus, kas parādīja, kādā veidā cilvēks var pietuvoties esības dzīlēm. To rak­stu­ro­ja arī ma­na ma­ģis­tra dar­ba tē­ma – snie­dzo­ties pēc pār­e­so­šā. Tur­pi­not mek­lē­ju­mus, lai uz­zi­nā­tu, kā ik­die­nā tī­ri prak­tis­ki spēt pie­tu­vo­ties dzī­va­jam un dzi­ļa­jam pa­sau­les iz­ju­tu­mam, es pa­ma­nī­ju vai­rā­kas pub­li­kā­ci­jas par ie­vē­ro­ja­mu fi­lo­zo­fu un jo­gu Šri Au­ro­bin­do. Sen­in­di­jas fi­lo­zo­fi­jas vē­dan­tas at­zi­ņas sa­sau­cās ar Plo­tī­na at­zi­ņām, abu pa­ma­tā bi­ja ide­ja par pirm­vie­no­to, no ku­ra viss ro­das un pie kā viss tie­cas at­griez­ties, un kas nav iz­pro­tams kā vien­kāršs te­o­lo­ģis­ka Die­va ide­ja vai re­li­ģisks tēls. Pa­ma­zām es ap­jau­tu Jo­gas lo­mu un sa­pra­tu, ka tā nav fi­zis­kā vin­gro­ša­na vai fa­ķī­risms. Pa­tie­sī­bā tās pirm­sā­ku­mos āsa­nu vin­gro­ša­na jo­gā ne­bi­ja. Tā pa­rā­dī­jās vē­lāk, lai, ilg­sto­ši prak­ti­zē­jot kon­cen­trā­ci­ju un me­di­tā­ci­ju, maz­kus­tī­go ķer­me­ni va­rē­tu tre­nēt un uz­tu­rēt la­bā fi­zis­kā for­mā.

Vē­lāk ma­nā rī­cī­bā no­nā­ca In­di­jas pre­zi­den­ta un fi­lo­zo­fa Rād­hak­riš­nā­na darbs par in­die­šu fi­lo­zo­fi­ju, ku­rā at­klā­ju Plo­tī­na ide­ju un se­no vē­du un upa­ni­ša­du fi­lo­zo­fi­jas tie­šo ga­rī­go rad­nie­cī­bu. Fas­ci­nē­ja arī pē­tī­ju­mi par bal­tu un se­nā­rie­šu tie­šo rad­nie­cī­bu. Bei­dzot es at­ra­du to, ko bi­ju in­tu­itī­vi ju­tis kā sev tu­vu.