Liesma pabija vienā no kopmēģinājumiem piektdien, kad pilnā sparā, ņemot pēc kārtas vienu populāru Imanta Kalniņa dziesmu pēc otras, ritēja deju uzveduma niansēta piestrāde.
AGRIS DAŅIĻEVIČS nu jau Burtniekos var justies gandrīz kā pašu cilvēks, sešas vasaras taču te braukts un čakli, intensīvi pa nedēļai strādāts.
Pastāsti par šī gada nedēļu Burtniekos. Skatos, esi matus atlaidis…
Man ir pandēmijas frizūra (smaida), kā aizlika tos frizierus ciet, tā es matus neesmu griezis.
Kā Dzirnas šo trako laiku pārdzīvoja?
Ja nebūtu Singitas – direktores, manas sievas un rīkotājas, ja nebūtu man ārkārtīgi labas komandas, jaunu skolotāju, kuri visās tehnoloģijās tiešām iet riktīgi pa priekšu, tad, es domāju, Dzirnu nebūtu (smejas)! Tāpēc, ka es to nemāku, varbūt mācēt mācētu, bet es caur to ekrānu točno nemācētu… Droši vien rudenī vāktu jaunus dejotājus.
VISS NOTIEK PA ĪSTAM! Lai kādas pandēmijas apkārt klaiņo, Burtnieku estrādē sestdienas vakarā atkal valdīja deja un Imanta Kalniņa mūzikas kaislības!