Par to liecina sausā atlikuma sastāvs: divi salauzti koši dzelteni Aldara reprezentācijas krēsli āra kafejnīcai ar šo zīmogu un norādi Zelta un Gold, divas vecas putekļu sūcēju gofrētās plastmasas šļūtenes, vismaz trīs stikla abažūri – katrs no savas lampas, lielāki un mazāki bieza mēbeļu porolona atgriezumi, krietns ducis litrīgo plastika piena paku… Plus vēl divi tumši zaļi celtniecības atkritumu maisi, visticamāk, katrs 350 litru tilpuma ar nezināmu saturu. Porcija neapšaubāmi tāda, ka to nevar atvest vienkārši parastajā vieglajā automašīnā, te talciniekam, ko precīzāk varētu definēt kā divkāju lopiņu ar četru burtu sugu, noteikti bijusi vismaz vieglā auto piekabe, iespējams, kūku vāģis vai pat kravas busiņš.
Kādi gan var būt argumenti par labu šādai rīcībai? Jā, ekolaukums varbūt vīrusa dēļ slēgts, nu un tad! Starp citu, šo Jāņparka ielas posmu, kā zināja teikt Valmieras pašvaldības policijas šefs Armands Miķelsons, tikai nesen sakopuši tīru. Bet kādam no mūsu līdzpilsoņiem tepat pilsētā vai piepilsētā par to nospļauties, viņš savus s…s gatavs izgāzt jebkurā vietā, ka tikai ārpus savas komforta zonas!
Neloloju veltas ilūzijas, un tomēr – šādi dzelteni Aldara krēsli veikalā nav nopērkami, tos kāds noteikti dabūjis kā bonusu savam alus tirgošanas biznesam. Izmantojis kafejnīcā, alus dārzā un pēc tam savācis uz māju, kur lietojis, līdz krēsli salūzuši. Par tālāko jau viss zināms. Telefona numuru klāt nelieku, bet tas būtu patiešām pilsoniski svētīgs darbs – piezvanīt tam, kam vajag to zināt!