Sabiedrības iniciatīvas centra atklātā vēstule pašvaldībai par pilsētas attīstības stratēģiju

20.Aprīlis, 2011
Viedokļi
Portālā

Biedrība „SABIEDRĪBAS INICIATĪVAS CENTRS” pateicas Valmieras pilsētas pašvaldībai par atbildi uz atklāto vēstuli- viedokli par Valmieras pilsētas teritoriālplānu. Turpinot diskusiju par ikvienam valmierietim svarīgiem jautājumiem, biedrība aicina pašvaldību sniegt atbildes uz jautājumiem un iesākt diskusiju saistībā ar plānoto (2011.gada marts/aprīlis) sabiedrisko apspriešanu par Valmieras pilsētas attīstības programmas 2008.-2014.gadam aktualizāciju.

Valmieras pilsētas pašvaldībai ir pieejama informācija par to, cik Valmierā no kopējā Valmieras iedzīvotāju skaita ir darbaspējīgo, cik-bērnu un cik- pensionāru.

Pašvaldība atbilstoši iedzīvotāju skaitam un sociālo grupu īpatsvaram, darbojošos uzņēmumu, iestāžu skaitam var izmodelēt:

1)    teritorijas platību, kāda nepieciešama mājokļu izvietošanai;

2)    administrācijā, apkalpojošā sfērā nepieciešamo darbinieku skaitu un teritorijas platību, kas vajadzīga šīs funkcijas vajadzībām;

3)    bērnudārzu, skolu un ārpusskolas iestāžu lielumu un teritorijas platību šim mērķim, kā ari šajā nozarē nodarbināto skaitu;

4)    kultūras, sporta un atpūtas iestāžu lielumu, nozarē nodarbināto skaitu un teritorijas platību;

5)    darba spējīgo iedzīvotāju skaitu, kuri nav nodarbināti 2., 3 un 4.punktā minētajās sfērās, tātad viņiem vajadzīgs noteikts skaits darbavietu, kas aizņem paredzama lieluma teritoriju;

6)    transportam un komunikācijām nepieciešamo teritoriju

7)    augstākstāvošo (valsts) funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju

 

Modeļa izveides galarezultātā var iegūt datus, kādas teritoriju zonas un cik lielas uz apskatāmo iedzīvotāju skaitu ir nepieciešamas, un cik liela platības ziņā būs mūsu „ideālā pilsēta”. Tālāk šo ideālās pilsētas modeli jāsalīdzina ar reālo teritorijas karti un jākonstatē, kādas un uz kuru pusi ir atšķirības: ja reālā teritorija ir lielāka- jārisina šis liekās teritorijas izmantošana, ja mazāka- jādomā par blīvēšanu un rezervēm. Uz šīs analīzes bāzes Valmieras vietējai varai ir jāpieņem lēmums, ko darīt un kā darīt, ir jāatbild uz pamatjautājumu: cik iedzīvotājiem normālu dzīvi šajā teritorijā nodrošināsim rīt, parīt un pēc gada.

Cik lieli un kādi zemes gabali (adreses) vēl pieder pašvaldībai un nav apgrūtināti (ieķīlāti bankās), kurus var/plānots izmantot uzņēmējdarbības-ražošanas veicināšanai Valmierā un jaunu darba vietu radīšanai? Kādi vēl ražotņu attīstību veicinoši pasākumi ir padomā mūsu vietējai varai?

Biedrība ierosina pašvaldībai publiskot atbalsta plānu ražotņu „ienākšanai” Valmierā un jaunu darba vietu radīšanai.

Teritorija pilsētai trūkst, tādēļ vēl jo aktuālāks ir jautājums par plāna racionalitāti. Pilsēta strauji saruks, ja tās iedzīvotājiem nebūs tajā ko darīt, apkārtnes novados arī darba roku nevajadzēs- tauta aizbrauks. Teritoriālplāna grozījumos ir lielām teritorijām paredzēts dabas pamatņu statusu mainīt uz apbūves zemi- ko īsti tur plāno būvēt? Vai plānā ir vieta ražošanas zonu/industriālo parku izveidei?  Vai plānotajām ražošanas teritorijām paredzēts pievilkt visas nepieciešamās komunikācijas, vajadzīgās jaudas strāvas un izturīga seguma ielas?

Ražotņu būvei nepieciešamas sagatavotas teritorijas, pie tam, lielas, un tādu izveide noteikti būtu nepieciešama pat vairāk kā 7 stāvu dzīvojamo māju būvniecība, kurām, savukārt, arī nav teritorijas- tātad jāsamazina individuālās mājas. Par Eiropas naudu uzcēlām dārgu biznesa inkubatoru- pēc noteikumiem „cāļus” tur perina 3 gadus, un tad tiem jādodas uz savām ražotnēm- vai un kur tādas būs?- Ja nebūs, tad Valmiera zaudēs iedzīvotājus ar progresējošu ātrumu. Vai programmā ir variants pilsētai ar iedzīvotāju skaitu zem 20 tūkstošiem, kas arī ir reāls tajā 2018.gadā,?

Brīvvalsts pēdējo 20 gadu ekonomikas politika galvenokārt balstījās uz pieņēmumu, ka atnāks kādi uzņēmīgi ļaudis, ieguldīs līdzekļus nekurienē, radīs darbavietas un konkurētspējīgu eksportproduktu un nodrošinās nepieciešamo attīstību, bet ne valstij, ne pašvaldībām ar to nav jānodarbojas. Uzskatām, ka šāds pieņēmums ir vairāk nekā tuvredzīgs. Valmierā pašlaik bez darba ir pietiekami biedējošs % darbaspējīgo iedzīvotāju, bet vai pilsētas plānā ir vieta tāda uzņēmuma/-u būvei, kur šie ļaudis varētu strādāt. RIMI atvēršana pilsētas centrā piespiedīs tur atrodošos vietējos tirgotājus atteikties no sava biznesa, un darbavietu nebūs vairāk. Jelgava un Ventspils savās teritorijās paredz nopietnu industriālo parku izveidi šodien un arī rīt, bet kas atliek valmieriešiem?

Pašvaldība  norādīja uz pilsētas iedzīvotāju vienaldzību un mazo aktivitāti. Mūsuprāt, nopietni būtu jāizvērtē  sabiedrības iespējas piedalīties šādu sarežģītu lēmumu pieņemšanā. Sabiedriskās apspriešanas notiek formāli, un ir jābūt ļoti izglītotam, pat profesionālam cilvēkam, lai neapmaldītos pašvaldības dokumentu un normatīvo aktu tekstos. Ierosinām iesaistīt pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu darboties tā, lai vienkāršā, ikvienam valmierietim saprotamā valodā izskaidrotu plānojuma būtību un nianses detalizēti un dotu iespēju valmieriešiem piedalīties ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanā savā pilsētā.

Lai nodrošinātu ar informāciju un rosinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem, biedrība lūdz pašvaldību sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1.   Kas bija pašvaldības noteikts pilsētas teritoriālplāna izstrādes vadītājs, izstrādātājs/-i, kāda bija/ir šo personu kvalifikācija atbilstoši konkrētajam uzticētajam uzdevumam, kādi sertifikāti vai citi dokumenti apliecina šo personu profesionalitāti pilsētvides plānošanā? Vai tika organizēts iepirkums profesionālu speciālistu, ekspertu pakalpojumu saņemšanai un tie tika iekļauti darba grupā?

2.   Kādi bija darba uzdevumi sākotnējai izstrādei un grozījumiem un kas tos izstrādāja un apstiprināja?

3.   Cik un kādi bija fizisko un juridisko personu (kas bija šīs personas?) iesniegumi, kurus plānojuma izstrādātāji un pašvaldība uzskatīja par pamatotiem, lai pieņemtu lēmumus, kas apmierina šo iesniedzēju intereses?

4.   Vai Valmieras pašvaldībā, vai par tās līdzekļiem tiek piesaistīts kvalificēts un sertificēts arhitekts?

5.   Vai ir un kas veicis pilsētbūvniecisku analīzi, profesionāli argumentējot, par  Valmieras pilsētas pašvaldības apstiprināto Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu? Vai ir izstrādāta koncepcija, kas noteiktu pilsētas estētiski māksliniecisko, kompozicionālo izskatu?

6.   Vai ir rasti inženiertehniski risinājumi Ziloņu ielas mūra nostiprināšanā un saglabāšanā pēc slodzes maiņas, uzbūvējot lielveikalu un stāvlaukumu?

7.   Vēlamies vērst uzmanību uz  Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajos noteikumos „Valmieras pilsētas teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam” paredzētajiem izņēmumiem, kad noteikumi paredz noteiktus ierobežojumus, bet paredz arī iespēju, neskatoties uz ierobežojumiem, ar iesniegumu vērsties pašvaldībā. Cik šādi iesniegumi kopš saistošo noteikumu apstiprināšanas 2007.gadā ir bijuši iesniegti un cik no tiem apmierināti, cik nē, kādi ir bijuši pamatojumi lēmumu pieņemšanā? Citējot laikrakstā „Liesma” (16.02.11.) minēto „Iesākta stāv tagad nevienam nevajadzīgā daudzdzīvokļu māja Jāņparkā, kuru ļāva būvēt, pārkāpjot ielas sarkanās līnijas”, rodas jautājums, kas pieņēma lēmumu atļaut šādu pretlikumīgu būvniecību? Vai šis ir viens no izņēmumiem, kas paredzēts saistošajos noteikumos?

8.  Saņemot atbildi par to, ka tirgus teritoriju var apbūvēt ar septiņstāvu ēkām tādēļ, ka zeme ir privāts īpašums (bija taču pašvaldības rīcībā, rodas jautājums- kas notiks ar vēsturiskajām ēkām pie tirgus? Ja tirgu pēc būtības ir plānots likvidēt konkrētajā teritorijā, kur būs un kāds būs tirgus? Valmieriešu atmiņā vēl ir tirgus rekonstrukcijas projekts, kas tika publiskots,  un tirgus nodots apsaimniekošanai Valmieras Patērētāju Biedrībai. Kādēļ pašvaldība pieļāva tirgus privatizāciju  un kāpēc labā iecere netika realizēta, un tā vietā pašvaldība atļauj septiņstāvu apbūvi?

9.   Pēdējā laikā vērojama tendence Valmierā nerīkot sabiedriskās apspriešanas gadījumos, kad būvniecība skar valmieriešu intereses, piemēram, par tirdzniecības centra RIMI būvniecību netālu no Vidzemes augstskolas. Kādēļ pašvaldība nepieprasa šādu apspriešanu organizēšanu? Vai pašvaldība var sniegt informāciju, vai ir realizēts viss, kas saistīts ar tirdzniecības centra Maxima būvniecību Apiņa ielas rajonā un tai nepieciešamās infrastruktūras, satiksmes mezglu projekta realizāciju?

10. Kuri projektētāji un būvuzņēmēji ir uzvarējuši Valmieras pilsētas pašvaldības organizētajos konkursos par lielāko objektu- būvju, kuru izmaksas pārsniedz 1 miljonu latu, būvniecību pilsētā no 2004.gada?

 

Ar cieņu, biedrības „SABIEDRĪBAS INICIATĪVAS CENTRS” vārdā:

H.Bruņinieks

L.Meldere

V.Dancis

J.Krumholcs

I.Kļaviņa

D.Amona

D.Saulītis

Komentāri
Pievienot komentāru