Priekšnieka alga pavasari nenesīs
Kamēr ar jaunās VID ģenerāldirektores krēslā gandrīz jau tikušās Ingas Koļegovas valsts darbam Valsts Vides dienesta vadītājas postenī paralēlo kokapstrādes procesu finanšu skeletiem nodarbojas tiesībsargājošās iestādes, valdība iespringusi jaunas VID vadītāja kandidatūras meklējumos. Izsludināts jauns konkurss, procesam piesaistītā personāla atlases kompānija strādā, vētījot tos pretendentus, kuri paši pieteikušies, kā arī uzrunā piemērotus cilvēkus no malas. Premjers ir optimisma pilns redzēt jauno VID ģenerāldirektoru sēžam krēslā jau pēc mēneša.
Lai milzīgā atbildības nasta nebūtu jānes vien par sviestmaizi ar desu, Saeima steidzamības kārtā šim valsts kantorim vadošās algas pacēla jau vakar, kamēr citiem valsts iestāžu darbiniekiem lielāks atalgojums varētu trāpīt vien no 2018. gada.
Fokusā, protams, VID pirmās personas alga — no pašlaik maksimāli iespējamajam 2441 eiro mēnesī uz papīra to vakar ar Saeimas balsojumu 60 par un 28 pret pacēla līdz 4030 eiro. Preses relīzē par notikušo gan netika minēts, kā paliek ar iespēju VID ģenerāldirektoram par kvalitatīvu darbu saņemt vēl piemaksu 60% apmērā. Augstākas algas šis valdības virzītais pilotprojekts paredz arī citiem VID atslēgas cilvēkiem, motivējoši atalgojumi paredzēti arī VID darbiniekiem kopumā. Tiesa, par iespēju VID ģenerāldirektoram vienpersoniski izlemt, kuram, par ko un cik jau neapmierināti bubina finanšu ministre. Latvijā tik liela atbildība vienam priekšniekam taču ir pavisam nepieklājīga — līdz šim VID vadītājs pat savus vietniekus nav drīkstējis iecelt bez saskaņošanas ar finanšu ministru, šādu kārtību nosaka likums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv