Pieprasīts pakalpojums, bet problēmu netrūkst

Vēl pirms reformas mūspusē feldšeru punkti savas funkcijas veica Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem atbildību bija uzņēmies Nacionālais veselības dienests (NVD) un Ģimenes ārstu asociācija, bet par citiem – pašvaldības. Kuri no medpunktiem tagad ir Valmieras novada ziņā?

Novada Veselības aprūpes nodaļas pakļautībā ir astoņi feldšerpunkti, no kuriem NVD finansējums piešķirts četriem feldšerpunktiem, kas atrodas Sēļos, Vecatē, Ramatā un Strenčos. Savukārt feldšerpunktus Vilpulkā, Ipiķos, Plāņos un Matīšos pilnībā finansē pašvaldība.

Kā izzinājāt medpunktu galvenās vajadzības un kādus risinājumus tām panācāt?

Apvienojoties vienā novadā, organizējām tikšanos ar ārsta palīgiem un pakāpeniski iepazinām katra feldšerpunkta darbību klātienē. Līdz šim ir apzinātas vajadzības gan par vides pieejamības nodrošinājumu, gan aprīkojumu, tāpat ir pētīts noslogojums, pacientu apmeklējumu skaits, mājas vizīšu skaits. Tas viss darīts ar mērķi salāgot iedzīvotāju vajadzības un feldšerpunkta darbību.

Kad «Liesma» šoruden apciemoja Plāņus, tur bija patīkams pārsteigums par Plāņu medpunktā nesen paveikto remontu un mūsdienīgi iekārtoto ārsta palīdzes Dzintras Stomeres darba vietu. Vai lauku ļaudīm tik nepieciešamā pakalpojuma pieejamībā un nodrošināšanā novada nākamā gada budžetā paredzēts arī finansējums feldšerpunktu remontiem?

Jā, 2023. gada budžeta projektā ir iekļauta atsevišķu feldšerpunktu labiekārtošana un to medicīniskā aprīkojuma papildināšana.

Ir mums arī savs veiksmes stāsts, ar ko varam palepoties. Ilgāku periodu Strenču pilsēta bija palikusi bez ģimenes ārsta pieejamības. Uzrunājām vairākus, meklējām arī medicīnas studentus, problēmas risināšanā iesaistījām arī Nacionālo veselības dienestu, līdz beidzot 2022. gada jūnijā Strenčos izdevās izveidot feldšerpunktu, kas arī veiksmīgi tika reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā. Pašlaik Strenču feldšerpunkts nodrošina pilsētas un tuvāko pagastu teritorijās dzīvojošajiem primārās veselības aprūpes pakalpojumu. To vada ārsta palīdze Sandra Sermus, kuras pienākumos ietilpst visu vecuma grupu pacientu izmeklēšana, veselības stāvokļa izvērtēšana un veselības traucējumu diagnosticēšana. Tā kā Strenčos un to apkārtnē iedzīvotāju skaits ir paliels, tad ikdienā pacientu veselības aprūpi koordinē biroja administratore Elīna Stomere. Savukārt reizi nedēļā pacientus pieņem ģimenes ārsts Juris Jakovins.

Pērn, gatavojot publikāciju par mūspuses feldšeru punktiem, «Liesma» bija lieciniece tam, kā pirms dažiem gadiem bija notikusi ārsta palīgu paaudžu maiņa Vilpulkā un Ipiķos, kur no pieredzējušās feldšeres Ilgas Kļaviņas stafeti bija pārņēmusi gados jaunā ārsta palīdze Iveta Lūsīte. Vai kadru trūkums un jauno speciālistu nevēlēšanās strādāt laukos ir izteikti jūtama arī Valmieras novadā?

Pavisam noteikti. Tā 2022. gada laikā vairākkārt tika izsludināti vakanču konkursi, kas diemžēl noslēgušies bez rezultātiem. Uz šo brīdi ir vakantas ārsta palīga vietas Vaidavā, Bērzainē un Jērcēnos. Laipni aicināti! Iedzīvotāji būs pateicīgi par iespēju primāro veselības aprūpi saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Jaunās valdības darāmo darbu sarakstā medicīna un veselības aprūpe ir nosauktas par viskatastrofālāko jomu. Ko Valmieras novads – viens no lielākajiem pēc reformas – cer sagaidīt, lai laukos medpunktu pakalpojumi joprojām būtu pieejami?

Vispirmām kārtām nodrošināt, lai medicīnas studiju beidzēji paliktu Latvijā un turpinātu praktizēt veselības aprūpes sektorā. Domāju, ka te noderētu pieeja, kas zināma daudziem 50+ un vecākiem: ja studē par valsts budžeta līdzekļiem, tad pēc studijām ir jānostrādā nozarē noteiktu periodu. Tā jaunie ārsti pakāpeniski izkliedētos visā Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotos, izveidotu ģimenes un paliktu strādāt ārpus lielpilsētām. Starp citu, tieši tāds ir Sēļu ārsta palīdzes Vinetas Krastiņas pieredzes stāsts.

Novada pašvaldība ir vērsta uz attīstību, uz pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, taču gan veselības nozarē, gan sociālajā sfērā ir ļoti nepieciešami papildu darbinieki. Jo nepietiekamāks darbaspēka resurss, jo pakalpojumi vairāk attālinās no iedzīvotājiem. Diemžēl tāda ir realitāte! Varu tikai aicināt jauniešus izvēlēties studijas sociālajā un veselības nozarē, lai pēc gadiem atgrieztos mūsu novadā. Starp citu, piedāvājam darba vietas arī studējošajiem.

* * *

Nesūdzos! Jāstrādā!

Pērn «Liesma» pabija Vilpulkā, kur medpunktu vadību Ipiķos un Vilpulkā pirms dažiem gadiem no pieredzējušās feldšeres Ilgas Kļaviņas bija pārņēmusi Ingunas Ločmeles ārsta prakses ārsta palīdze Iveta Lūsīte. No abu pagastu iedzīvotājiem bija dzirdētas ļoti pozitīvas atsauksmes par to, cik sekmīgi viņu medpunktos bija notikusi paaudžu maiņa. Iveta toreiz mūsu tikšanās laikā labprāt dalījās savā pieredzē ceļā uz abu medpunktu vadītājas amatu.

«Kad 2003. gadā pabeidzu medicīnas māsu skolu un sāku strādāt toreizējā Rūjienas slimnīcā par medmāsu, nonācu pie ļoti zinošiem speciālistiem Dr. Radziņa, Dr. Tralmaka un Dr. Ločmeles. Tieši viņi manā pieredzē un zināšanās ir ielikuši krietnus pamatus. Paldies par to ārstiem! Šis laiks man uz mūžu paliks atmiņā!

Turpināju studijas, kļuvu par ārsta palīgu un darba gaitas uzsāku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kur turpinājās vērtīgas pieredzes iegūšana. Dienestā nostrādāju līdz brīdim, kad Dr. Ločmelei privātpraksē bija nepieciešams ārsta palīgs. Pie cienījamās ārstes nu man ir pamatdarbs, bet medpunktos Vilpulkā un Ipiķos – papildu darbs.»

Sarunā pēc gada, vaicāta, kas viņas darbā mainījies, esot Valmieras novadā, Iveta neslēpa, ka kopumā solījumi esot pildīti, jo: «Uzzinot, ka Vilpulkas medpunktā tobrīd nebija datora, lai varētu izrakstīt e-receptes, šī problēma tika atrisināta, tāpat vēlāk notika ar nepieciešamākā medicīniskā aprīkojuma iegādi. Paldies par to!» Tiesa, Ivetai pašlaik, tāpat kā Ipiķu pagasta iedzīvotājiem, esot pamats uztraukumam, jo vēl nesen Latvijas tālāko ziemeļu un pierobežas pagastu bija aplidojusi ziņa par Ipiķu medpunkta iespējamo slēgšanu. Tagad – līdz gada beigām – gan viss esot palicis bez pārmaiņām, bet Ivetas Lūsītes pacienti ir apņēmības pilni vēl pacīnīties par sava medpunkta saglabāšanu.

Plāņu medpunktā par ārsta palīdzi jau četrdesmit gadus strādā Dzintra Stomere. Viņa atceras, kad te sākusi savas darba gaitas, gada laikā Plāņos dzimuši vairāk nekā divdesmit bērni. Tās tiešām bijušas ne tikai skaistas rūpes par pagasta mazākajiem iedzīvotājiem, bet arī liela atbildība un mūžam darbiem pilnas rokas. Kā tagad? Ja gadā piedzimstot divi trīs bērni, tad arī to saucot par labo ziņu.

Kad vaicājām, kā viņas darba telpas nesen tika pie tik mūsdienīga labiekārtojuma, Dzintra uzsvēra, ka viņai esot paveicies ar iespēju strādāt ļoti labā dakteres Ineses Veršelo ģimenes ārsta praksē. Dakterei Veršelo jau ilgus gadus ārsta prakse esot kā Trikātā, tā arī Plāņos. «Nesūdzos! Atliek tikai no sirds strādāt, jo viss kvalitatīvam ārsta palīga darbam man te ir nodrošināts, pateicoties dakterei Veršelo. Arī Plāņu medpunkta remontu viņa paveica par saviem līdzekļiem.»

Sēļu medpunkta vadība un ārsta palīga pienākumi nu jau četrdesmit gadus ir Vinetas Krastiņas ziņā. Viņa saka: «Kā 1980. gadā pēc skolas te atnācu, tā arī līdz šai dienai te esmu palikusi. Pie mums nav pieejama kāda konkrēta ārsta prakse, taču gadu gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem ārstiem. Priecē tas, ka ir uzlabojusies NVD vadības attieksme. Vairāk mūs uzklausa, vairāk palīdz. Ir arī lielāka skaidrība, ko un kā savā pakalpojumā drīkstam piedāvāt pacientiem, ar ko viņi var rēķināties un uz ko mēs savukārt varam paļauties.»

PĒC REMONTA. Plāņu medpunkta vadītāja, ārsta palīdze Dzintra Stomere ar prieku rāda, kā labiekārtota viņas darba vieta, kur sver un mēra pašus mazākos Plāņu iedzīvotājus.

Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022