Piemērs acu priekšā
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības izcīnītā ļoti augstā 5. vieta Pasaules kausā ir kļuvusi ne tikai par ievērojamu sportisku panākumu, bet arī nu jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu – kāpēc mūsu sportisti komandu sporta veidos var gūt ievērojamus panākumus, spītējot traumām, pretinieku slavenajiem vārdiem, daudzu ekspertu skepsei un vēl sazin kam citam, bet politiķi un sabiedrība neko līdzīgu (savās nosacītajās atbildības jomās, protams) nodemonstrēt nespēj?
Jāatgādina, ka no Latvijas basketbola valstsvienības, ņemot vērā, kas bija tās pretinieki, un pēc tam, kad kļuva zināms – traumas dēļ Pasaules kausa spēlēs nevarēs piedalīties komandas galvenā zvaigzne Kristaps Porziņģis, nekas īpaši daudz gaidīts netika. Uz komandas panākumiem turpināja cerēt tikai paši uzticamākie līdzjutēji, kamēr pamatā valdīja viedoklis, ka sasniegums ir pati dalība Pasaules kausa finālturnīrā. Kura laikā «pieci anonīmi latvieši» (šis formulējums ir ņemts no Starptautiskās basketbola federācijas oficiālās interneta vietnes) spēja izsist no turnīra pasaules basketbola grandus Franciju un Spāniju, iekļūt ceturtdaļfinālā un palikt tikai viena neprecīza pēdējo sekunžu metiena attālumā no pusfināla, bet spēlē par 5. vietu vēl arī sagraut mūsu dienvidu kaimiņus lietuviešus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv