Pēta vidzemnieku alus dzeršanas paradumus

- 26.Oktobris, 2010
Dzīvesstils
Portālā

„Lāčplēša alus darītava” šoruden izpētījusi alus dzeršanas paradumus Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, atklājot dažādas atšķirības katrā reģionā. Pēc „Lāčplēša alus darītavas” apkopotajiem datiem, 80% aptaujāto Vidzemē alu biežāk dzer vasarā un brīvdienās, tajā skaitā nedēļas nogalē. Vidzemnieki uzskata, ka ir lielākie alus dzērāji Eiropā un ka, salīdzinot ar latviešiem, krievu tautības pārstāvji praktiski nemīl dzert alu. Savukārt attiecībā uz braukšanas paradumiem vidzemnieki ir visapzinīgākie Latvijas iedzīvotāji – tikai 3% atzina, ka sēstos pie stūres, ja būtu izdzēruši vairāk kā vienu litru alus.

Alus dzeršana Vidzemē – sena tradīcija

Vidzemnieki mīl baudīt alu atpūšoties, proti, vairāk nekā 80% aptaujāto alu dzer brīvdienās, ejot pirtī, vasaras sezonā, kā arī, protams, uz hokeja čempionātu. Par alus atturībniekiem sevi uzskata tikai katrs piektais aptaujātais vidzemnieks, savukārt 7% sevi pieskaita pie „riktīgiem alus dzērājiem – nav alus, nav ballītes!”

Un tik tiešām, labāk alu dzert, nekā sapņot par tā dzeršanu, jo mūsu senčiem vidzemniekiem pat bijis ticējums: ja sapnī dzer alu, tad atnāks lietus vai atkusnis. Jāpiebilst, ka senos laikos Vidzemē gandrīz katrā lauku sētā bijis alus brūzītis, kur darīja alu gan svētku reizēm, gan tuvojoties talkām.

Vairāk nekā pusei Vidzemē aptaujāto iedzīvotāju alus vislabāk garšo ar grillētiem ēdieniem vai sāļām uzkodām. Interesanti, ka atšķirībā no Kurzemes un Latgales reģionu iedzīvotājiem, pie zivju ēdieniem vidzemnieki alu nav iecienījuši.

„Lāčplēša alus darītava” vadības pārstāvis Juris Mucenieks: „Mūsdienās Vidzemē dod priekšroku saldākām alus šķirnēm, un alus dzeršanas tradīcijas joprojām ir stipras, lai gan vairs reti kurā namā ir alus brūzis. Lielākā daļa aptaujāto Vidzemē uzskata, ka latvieši ir vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā, taču patiesībā viņi nav ne tuvu lielākie alus dzērāji Eiropā. Vēl jo vairāk – latvieši kopumā ir mazākie alus dzērāji arī Baltijā. Vidējais izdzertā alus daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir zemāks, nekā vidējais izdzertais alus daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Baltijā līderi alus dzeršanā ir lietuvieši.”

Apzinīgākie braukšanas paradumu ziņā

Aptaujā arī tika atklāts, ka lielākā daļa vidzemnieku par spīti karstajam laikam aizvadītajā vasarā nav mainījuši savus līdzšinējos paradumus un alu dzēruši tik pat, cik citus gadus.

No visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, vidzemnieki daudz biežāk pauduši uzskatu, ka latvieši ir lielāki alus dzērāji, nekā krievu tautības pārstāvji. Savādāk domā tikai 2% aptaujāto vidzemnieku. Tas ir ievērojams viedokļu kontrasts, ja salīdzinām to ar Latgalē aptaujātajiem, kur katrs piektais uzskata, ka krievu tautības pārstāvji alu dzer vairāk nekā latvieši.

Interesanti, ka braukšanas paradumu ziņā vidzemnieki viennozīmīgi vērtējami kā apzinīgākie iedzīvotāji. Proti, vairāk nekā puse respondentu atzina, ka nekad nesēstos pie stūres, ja dzerts alus, kaut vai minimāli. Savukārt tikai neliela daļa (3%) sēstos pie stūres pēc viena litra izdzerta alus. „Lāčplēša alus darītava” atgādina, ka alkohola lietošana un transportlīdzekļa vadīšana nav savienojamas lietas. Pat, ja lietots neliels daudzums alkohola, transportlīdzekļa vadītāja reakcija mazinās un pieaug risks neuzmanības dēļ izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.

Aptauja tika veikta šā gada rudenī, tajā piedalījās aptuveni 800 respondentu. Aptauju veica „Mindscan” pēc „Lāčplēša alus darītava” pasūtījuma.

Komentāri
Pievienot komentāru