Jaunākie pētījumi liecina, ka kopējais Latvijā radīto pārtikas atkritumu apjoms 2024. gadā bija 269 596 tonnas, kas atbilst vidēji 144 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Šie dati ietver pārtikas atkritumus primārajā ražošanā, pārstrādē un pārtikas ražošanā, ēdināšanā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās. Vislielākais pārtikas atkritumu apjoms joprojām rodas tieši mājsaimniecībās – vidēji 85,8 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Ilgtspējīga zaļā dzīvesveida vēstnese un beziepakojuma veikala ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione skaidro, ka, samazinot pārtikas atkritumus, mēs ne tikai saudzējam dabu, samazinot atkritumu daudzumu, bet arī ietaupām naudu un dabas resursus, kā arī veidojam labāku vidi, kurā pašiem dzīvot.
A. Gaidelione stāsta: “Domājot par ilgtspējīgu dzīvesveidu, viens no svarīgākajiem aspektiem ir neradīt aiz sevis atkritumus, tajā skaitā pārtikas atkritumus. Nevienam nav noslēpums, cik daudz pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc ir nepieciešams apdomāt, kā var darīt labāk. Iespējams, nopērc savai ģimenei par daudz pārtikas un vienkārši nespēj to izlietot. Nākamreiz pērc mazāk. Tāpat veikalā iegādājies to, kas patiešām ir nepieciešams, nevis to, ko konkrētajā brīdī sagribas. Iespējams, esi aizgājis uz veikalu ar tukšu vēderu un sapērc visu ko, kas vēlāk nostāv ledusskapī, līdz beidzas derīguma termiņš.
Var izmantot arī tiešo pirkšanu no zemniekiem un uzņēmējiem. Valmierā darbojas “Reko” zemnieku tiešsaistes tirdziņš, un mēs to esam izmantojuši gan kā tirgotāji, iesverot produktu tieši tik, cik klientam nepieciešams, gan kā ģimene, paši iegādājoties produktus. Tādā veidā var arī ietaupīt naudu, lai gan daudzi saka, ka tas sanāk dārgāk. Tā gan nav, jo šādi tu nenopērc lieku. Turklāt tas ir noteikts ritms. Tirdziņš notiek konkrētā dienā un laikā, un līdz tam tev jau jāzina, ko vēlēsies iegādāties, kā arī laikus jāveic pasūtījums. Nokavēji? Tad jāgaida nākamā nedēļa. Tas liek rūpīgāk apdomāt, cik daudz produktu tev patiešām nepieciešams. Arī zemniekam ir svarīgi zināt, cik daudz produkcijas vest uz tirgu, lai nesanāktu vest, piemēram, burkānus, kurus neviens nenopērk. Svarīgi ir arī izvērtēt, kā konkrētus produktus ēd ģimenē. Varbūt esi nopircis ko tādu, kas īsti negaršo un paliek pāri. Vai, tieši otrādi, – jau pēc divām dienām viss ir apēsts. Tad kļūst skaidrs, ko vajadzētu pirkt vairāk, ko mazāk un ko nepirkt vispār un attiecīgi arī pasūtīt no zemniekiem.
Šis ir arī lielisks laiks, lai izmantotu pašlasīšanas iespējas saimniecībās ar atvērtajiem dārziem. Arvien vairāk audzētāju ir izaicinājums atrast ogu lasītājus. Tā ir iespēja aizbraukt uz zemeņu lauku, salasīt ogas tik daudz, lai var gardi paēst un varbūt arī izvārīt ievārījumu. Ogas ir svaigas, garšīgas un nav nostāvējušas vairumbāzēs. Tas arī parāda bērniem, ka ogu lasīšana ir darbs. Tas nav tā: “Mammīt, nopērc man veikalā zemenes!” Kad tās nopērc, pēc brīža jau: “Nē, man tomēr gribas avenes.”
Taupot naudu, cilvēki bieži izmanto dažādas akcijas. Nav retums piedāvājums: “Pērc vienu, otru saņem bez maksas.” Taču mājās izrādās, ka derīguma termiņš beidzas jau nākamajā dienā. Tad tās siera pankūciņas vari ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās. Realitātē konkrēto produktu paēdam vienu vai divas reizes, bet trešajā reizē to vairs negribas. Tā tas nostāv ledusskapī, līdz nonāk atkritumos. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību derīguma termiņam, lai nenonāktu šādā situācijā. Tajā pašā laikā iegādāties produktus ar īsu derīguma termiņu nav nekas slikts. Arī tas palīdz mazināt pārtikas nonākšanu atkritumos. Piemēram, Vācijā ir izveidota platforma, kur veikali ievieto produktus, kuriem derīguma termiņš beidzas tajā pašā dienā, un cilvēki var tiem pieteikties. To izmanto studenti, seniori un ģimenes, kurām rūp pārtikas neizšķērdēšana.
Jāatceras arī, ka atkritumu apsaimniekošana kļūst arvien dārgāka. Arī atkritumu apsaimniekotāji uzsver, ka poligonos vietas ir ierobežotas un pastāv direktīvas, kas nosaka, cik daudz atkritumu drīkst noglabāt. Ja tu iegādājies pārtiku, ko vēlāk izmet, tu par to samaksā divreiz – pirmo reizi veikalā, bet otro reizi, samaksājot par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpēc man ļoti patīk teiciens: “Kas vienam lieks, citam prieks.” Tev varbūt ir kāda lieta vai pārtikas produkts, kas pašam vairs nav vajadzīgs. Tā vietā, lai to izmestu, vari piedāvāt kādam citam.”
Dalīties – viens no risinājumiem
Arī pašvaldības var iesaistīties pārtikas atkritumu mazināšanā. Piemēram, Cēsu novada pašvaldība ir iesaistījusies projektā “No atkritumiem uz resursiem”, kuru īstenojot izveidota bezatkritumu kvartāla kopiena. Vairāk par to stāsta Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas bezatkritumu kvartāla vadītāja Lāsma Ozola: “Jau aizvadītā gada beigās projekta ietvaros mums bija iespēja īstenot kampaņu, lai pievērstu uzmanību pārtikas atkritumu tēmai. Tā radās ideja izveidot gan WhatsApp, gan Facebook grupu “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Esam sapratuši, ka WhatsApp grupa darbojas labāk, jo cilvēkiem tā ir ērtāka. Princips ir vienkāršs – ja cilvēkam paliek pāri kāds pārtikas produkts vai gatava maltīte, viņš to nofotografē un ievieto grupā ar piedāvājumu citiem to paņemt. Tāpat, tīrot virtuves plauktus, nereti atklājas, ka kāds produkts ir nopirkts vai uzdāvināts, bet, visticamāk, netiks izmantots. Arī šādos gadījumos to var atdot citiem. Protams, pārtikai jābūt ar derīgu lietošanas termiņu.
Redzam, ka cilvēki ne tikai dalās ar to, kas viņiem ir, bet arī ir interese šos produktus paņemt un izmantot. Līdz šim viss, kas grupā ievietots, ir atradis jaunas mājas. Sākumā cilvēki bieži atdeva kafijas kapsulas – vai nu bija nopirkuši nepareizās, vai arī konkrētā kafija vienkārši negaršoja. Ceram, ka, tuvojoties rudenim, cilvēki arvien vairāk dalīsies ar sava dārza veltēm: āboliem, kartupeļiem, kabačiem un ķirbjiem.
Nevar teikt, ka šobrīd aktivitāte ir ļoti liela, taču nedēļas laikā grupā parādās vairāki sludinājumi, un produkti tiek paņemti. Diemžēl joprojām ir dziļi iesakņojies stereotips, ka bez maksas piedāvātās lietas drīkst ņemt tikai trūcīgi cilvēki. Tā nav. Šo iespēju var izmantot ikviens neatkarīgi no rocības.
Kampaņas laikā uzrunājām arī zupas virtuvi “Karotes”, jo pie tās ir novietots skapis, kur iespējams atstāt pārtiku, ko cilvēki, kuriem trūkst ēdamā, var brīvi paņemt bez maksas. Tā nav pašvaldības iniciatīva, bet gan pašas zupas virtuves ideja, taču mēs ar prieku atbalstām viņu aktivitātes.”
PADOMI
Kā mazināt pārtikas atkritumus mājsaimniecībā?
Plāno iepirkumus. Pirms dodies uz veikalu, pārskati, kas jau ir ledusskapī un virtuves plauktos, iespējams, ir produkti, kas jāizlieto tuvākajās dienās. Tas palīdzēs saplānot ēdienreizes un sagatavot iepirkumu sarakstu, iekļaujot tikai to, kas patiešām nepieciešams. Sarakstu vari uzrakstīt uz papīra vai piezīmēs telefonā, pieturoties pie tā, būs vieglāk izvairīties no impulsīviem pirkumiem. Kā arī neej uz veikalu izsalcis, jo tad iepirkumu groziņā nereti nonāk ne tikai plānotie produkti, bet arī viss, kas tajā brīdī iekrīt acīs.
Plāno maltītes. Tu vislabāk zini, kas tavai mājsaimniecībai garšo, tāpēc saplāno maltītes vairākām dienām vai pat visai nedēļai. Ēdienkarti vari veidot arī, balstoties uz akcijas piedāvājumiem veikalos. Tas palīdzēs ne tikai samazināt pārtikas atkritumus, bet arī ietaupīt naudu.
Produktus ar īsāku derīguma termiņu novieto redzamā vietā. Varbūt iepirkšanās laikā nepamanīji, ka produktam derīguma termiņš beigsies jau pēc dažām dienām, vai arī ledusskapī palicis kas neizlietots no iepriekšējās reizes. Nenoliec šos produktus dziļi ledusskapja plauktā. Novieto tos priekšplānā, lai, katru reizi atverot ledusskapi, uzreiz redzētu, kas jāizlieto vispirms.
Izmanto pārpalikumus. Gatavojot ēdienu, nereti kaut kas paliek pāri. Ar nelielu radošumu to var izmantot nākamajā ēdienreizē. Maizes šķēles var pārvērsties grauzdiņos salātiem, dārzeņu mizas izmantot buljona pagatavošanai, bet pārgatavojušies banāni vai savītuši āboli lieliski noderēs smūtijiem vai desertiem.
Uzglabā pārtiku pareizi. Glabā produktus atbilstoši norādēm uz iepakojuma. Ja oriģinālais iepakojums pēc atvēršanas vairs nav noslēdzams, pārliec produktu hermētiski noslēdzamā plastmasas vai stikla traukā vai ietin pārtikas plēvē. Ja nepieciešams, uz trauka atzīmē derīguma termiņu, lai neaizmirstu produktu izlietot laikus. Arī augļi un dārzeņi lielākoties ilgāk saglabājas svaigi ledusskapī, nevis uz palodzes, kur saules siltumā tie turpina nogatavoties un ātrāk sabojājas.
Saldē produktus. Ja saproti, ka produktu nepaspēsi izlietot līdz derīguma termiņa beigām, to vari sasaldēt. Jāņem gan vērā, ka saldēšanas laikā produkta kvalitāte pakāpeniski samazinās, parasti 3–12 mēnešu laikā atkarībā no produkta veida. Saldēt var arī gatavu ēdienu, sadalot to porcijās un ievietojot saldēšanai piemērotos traukos vai maisiņos.
Foto: Agnese Gaidelione vada dažādas nodarbības, meistarklases un dalās ar padomiem, kā dzīvot dabai draudzīgāk.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.