Par zaļo braukšanu un zilajām asinīm
Valmiera gan domā, gan rada, gan arī cenšas dzīvot zaļi. Ja Miķelis tā filosofiski ņem to zaļumu, tad varbūt vairāk tas būtu no valmieriešu labklājības un pilsētas apstādījumu viedokļa.
Taču šobrīd, kā zināms, no Briseles uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm — arīdzan Latviju — lido viena uzstājīga depeša pēc otras, paģērot arvien zaļāku arī transportu jau rīt ap pusdienlaiku. I sabiedrisko, i privāto. Ja ar pirmo slogu kā nebūt būs ticis galā vietējais pasažieru pārvadātājs VTU Valmiera, pie tam ar tikai elektriskās un arī hibrīda piedziņas autobusu elektrisko uzlādi vairs neterorizējot tuvējā Kocēnu ciemata (faktiski jau tikai vēl viena Valmieras guļamrajona) elektriskā tīkla ikdienas lietotājus, tad jo smaga solās būt gaidāmā elektromobiļu masveida ienākšana valmieriešu ikdienā. Jo pagaidām, kā Miķelim labpatīkas atzīmēt, pagaidām ar tīrajiem elektromobiļiem pārvietoties Valmierā uz pilsētu zaļāku arī trešajā vīzē darīt spējīgi vienīgi ļautiņi ar, tēlaini izsakoties, zilām asinīm, t.i. turīgi cilvēki, kuri gan spējīgi elektromobili iegādāties, gan – kas ļoti būtiski – dzīvo privātmājās, kur savu zaļo braucamo savā teritorijā tu vari pieštepselēt, pie kura pakša grib!
TĀ IR... STOKHOLMĀ. Valmierā par šādu stāvlaukumu starp daudzdzīvokļu namiem, kurā starp parastajām kabatām auto novietošanai arī šādas – ar elektrisko divvietīgo tankštelli – kāds pusducis, pagaidām varam tikai sapņot. Ne mums pilsētā tādu brīvu vietu, ne arī attiecīgās infrastruktūras. Taču sapņot par laiku, kad visi Vidzemes industriālajā galvaspilsētā pa ielām drasēs tikai ar elektromobiļiem, protams, nevienam nevar aizliegt. Foto no Miķeļa svaigākā svešzemju arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv