Jau teju desmit gadus viņš bija sadzīvojis ar savu cukurnieka diagnozi, sevi normālā kondīcijā uzturot ar diētu (raksturs!) plus daktera noteiktām zālēm ikdienā. Visas attiecīgās analīzes bijušas normā, kungs piedomājis pie ikdienas pārtikas, lietojis attiecīgos medikamentus un bez lieliem ierobežojumiem baudījis dzīvi, ieskaitot ārzemju ceļojumus. Viss bijis teju šokolādē līdz reizei, kad viņa dakteris (iespējams, tā bijusi pat dakteru nomaiņa, taču, manuprāt, tas pat nav būtiski) savam pacientam noteicis jaunas, viņaprāt, iedarbīgākas zāles pret cukura diabētu.
Par zālēm, kuras (ne)izvēlamies
Burtu izmērs