Šķiet, vairs tikai retais nav pamanījis LOSP organizētu akciju «Godīgs piens», kuras mērķis ir aicināt Latvijas iedzīvotājus pirkt tikai un vienīgi Latvijā ražotus piena produktus un nepirkt tos, kas ražoti ārpus Latvijas. Tā kā akcijas vizuālajos elementos tiek izmantots pamatā dzeramais piens, skaidrs, ka organizētāju vēlme ir norādīt pircējiem, ka Igaunijas un Lietuvas ražojumus pirkt nevajadzētu, jo tieši šo divu kaimiņvalstu piens veikalu plauktos vissīvāk konkurē ar Latvijā ražoto. Akcija raisa divējādas sajūtas.
Pirmā – beidzot atrasti līdzekļi kampaņai, kuras mērķis ir aizstāvēt konkrēti Latvijas ražotājus. Līdz šim dažādu produktu popularizēšana notikusi ar ES fondu atbalstu, kas uzliek pienākumu veicināt konkrētu produktu noietu, bet stingri liedz izcelt kādus konkrētus ražotājus vai noteiktu valstu ražojumus. Latvijā ar pircēju patriotismu un viņu lojalitāti vietējiem pārtikas produktiem nav pārāk labi. To apliecina kaut vai fakts, ko pats LOSP izmanto «Godīga piena» kampaņā. Sociologi izpētījuši, ka 51% iedzīvotāju ir svarīga produktu izcelsmes valsts. Tikai 51%?! Te der piesaukt pircēju lojalitātes datus no tādas lielvalsts kā Vācija. Janvārī notikušajā starptautiskajā pārtikas gadatirgū «Zaļā nedēļa» šīs valsts pārtikas ražotāju apvienības vadītājs norādīja – socioloģiskie pētījumi apliecina, ka 81% vāciešu uz sava galda grib redzēt Vācijā ražotus produktus. Šajā pašā gadatirgū Vācijas augstākās amatpersonas, sākot no prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera līdz pat nozaru ministriem, uzsvēra Vācijas lauksaimniecības un pārtikas industrijas nozīmi ekonomikā, pieminot, ka tā darbojas pēc visaugstākajiem standartiem. Jāpiebilst, ka vācieši ir ļoti korekti – viņi izceļ savus ražotājus, bet nekad nedzirdēsiet viņus slikti izsakāmies par citu valstu ražotājiem, kur nu vēl aicinājumu nepirkt citu valstu produktus. Jo paši vācieši ir lieli eksportētāji.
Un te rodas divējādo sajūtu otra daļa – bez eksporta, un konkrēti piena eksporta, Latvijā nebūtu spēcīgas piena nozares. Kopumā 40% svaigpiena tiek eksportēts, pamatā uz Lietuvu un Igauniju. Uz tām pašām valstīm, pret kuru pienu «Godīga piena» kampaņa ir tēmēta. Svaigpiena eksports liek iespringt Latvijas piena pārstrādātājiem pielīdzināt savas iepirkuma cenas pārējam reģionam. Turklāt konkurence par svaigpienu kļūst aizvien sīvāka – savas vēlmes pirkt Latvijas pienu izrāda Somijas Valio, bet Igaunijas kooperatīvas E-piim, kas būvē jaunu jaudīgu piena pārstrādes rūpnīcu un pretendē būt par spēcīgāko Igaunijas – Latvijas zemnieku kooperatīvu ar savu pārstrādi, plāno panākt piena iepirkuma cenu palielināšanu līdz ES vidējam līmenim, tātad par 5 centiem kg.
Tātad – kampaņa pavisam skaidri darbojas Latvijas piena pārstrādes interesēs. To varētu atbalstīt – jo spēcīgāka pārstrāde valstī, jo stabilāka piena nozare. Taču aicinājums nepirkt konkurentu piena produktus nav laba prakse, jo tādējādi kampaņa darbojas pret tiem ļoti daudzajiem Latvijas piena tirgus dalībniekiem – zemniekiem, kas spiesti pienu izvest, jo Latvijas piena pārstrādātāji ar to netiek galā.
Taču pats galvenais iebildums ir pret kampaņas nosaukumu «Godīgs piens». Šis nosaukums nav oriģināls. Fair Milk (godīgs piens) zīmols pieder Eiropas Piena padomei, un tā to izmanto, kad vēlas pievērst sabiedrības uzmanību zemnieku – piena ražotāju – nevienlīdzīgajai situācijai piena tirgū, ar mērķi palielināt piena iepirkuma cenas.