Paldies
Vakar, kā atgādināja mana kolēģe, bija starptautiskā Paldies diena. Tad nu nolēmu par aktualitāti arī savas domas izteikt. Paldies – tāds mazs vārdiņš. Reizēm izteikts skaļi, reizēm – klusītiņām, gandrīz vai tikai pašam dzirdot. Kādreiz tas izpaužas arī labā darbā, iespējams, pat taustāmā lietā, ko par savu veikumu darītājs saņem pretī.
Sen nebiju saņēmis svētku apsveikumu, kas pa īstam ar roku rakstīts. Tieši tā, jo ir taču tik daudz veidu, kā rakstītu tekstu bezpersoniski ar krāsu printeri pavairot un pēc tam šos sveicinājumus izsūtīt uz entām adresēm veselam baram adresātu, katram radot ilūziju, ka no šī kunga vai kundzes esi saņēmis tieši tev rakstītu sveicienu. Patiesībā tas ir vien solīds uzmanības apliecinājums, bez tāda personīga piesitiena.
Uz Ziemassvētkiem saņēmu jau pieminēto sveicienu interesantas apsveikumu kartītes veidā, kur biezā aploksnē faktiski bija pat divas apsveikuma daļas. Viena kā tradicionāli salocīta kartīte ar ierastu atvēruma vietu tekstam, bet otra – savdabīgs mazas, varbūt vien sprīdi augstas, salokāmas eglītes pusfabrikāts.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv