Tika arī stādīti kociņi, bet ne par to stāsts. Talkot gāja i lieli, i mazi, jo strādā jau visi kopīgam mērķim.
Tomēr man reizēm liekas, ka tā talka, kas tiek rīkota reizi gadā, neko nedod. Cilvēki kā izgāž savus atkritumus mežā, tā izgāž. Nesen pat, mašīna, mūs apdzenot, izlidināja pa logu papīra salvetes. Labi paēsts, pirkstiņi noslaucīti, un salvete vairs nav vajadzīga. Tā jau ir, bet vai šo salveti nevarēja arī aizvest līdz mājām un izmest, kā cilvēkam pienākas? Labāk jau ir piemētāt ceļa malas, lai citiem ir, ko vākt. Ir redzēts, ka arī cigarešu izsmēķi ar slaidu loku tik lidināti ārā pa logu, un šobrīd, pavasara laikā, tas ir īpaši bīstami, jo nereti ceļmalā ir pērnā zāle, ko visi dēvējam par kūlu. Tālāk jau neviens atbildību neuzņemsies, ja sāksies kūlas ugunsgrēks – būs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam papildu darbs.