No riteņbraucēja par žurnālistu

- 11.Jūlijs, 2018
Viesis
Laikrakstā

Bijušais riteņbraucējs, vairāku čempionātu un kalnu divriteņu maratonu dalībnieks, šobrīd Vidzemes Augstskolas students EMĪLS VIŠĶERS.

Emīls ar riteņbraukšanu sācis nodarboties agrā bērnībā — 10 gados, junioru vecumā pārstāvējis Latvijas izlasi un piedalījies Eiropas XCO čempionātos, izcīnījis godalgotas vietas Latvijas XCO čempionātos, kā arī  pirms pāris gadiem  SEB Kalnu divriteņu maratona kopvērtējumā junioru grupā ieguvis augsto 3. vietu.

Kādi vēji tevi atpūta uz Valmieru?

Emīls: Es nāku no nelielas pilsētas Kokneses, varētu pat teikt, ciemata, kur dzīvo mazāk nekā 3000 iedzīvotāju. Par Valmieru biju dzirdējis jau sen, bet to, ka tur ir arī augstskola, uzzināju tikai mēnesi pirms dokumentu iesniegšanas Vidzemes Augstskolā. Uzzināju to no Līnas Rudzones, kas šogad jau absolvējusi šo augstskolu. Man bija ļoti grūti saprast un izlemt, ko es vēlos darīt pēc vidusskolas absolvēšanas. Idejas bija dažādas, savā starpā pilnīgi nesaistītas — iestāties armijā vai studēt biznesa vadību. Savukārt ideja par studiju iespējām žurnālistikā mani apciemoja vien trīs mēnešus pirms vidusskolas absolvēšanas, bet pārliecība par to, ka studēšu tieši Vidzemes Augstskolā, radās kādā no Kokneses zaļumballēm, kur satiku Līnu, un viņa ļoti azartiski runāja par programmu, kurā studē — Mediju studijas un žurnālistika. Iedvesmoja arī tas, ka Līna jau studiju laikā strādāja radio, jo mans sapnis bija pēc absolvēšanas strādāt kādā no Latvijas radiostacijām.

Pirms tam biji veiksmīgs riteņbraucējs. Kā un kāpēc sāki ar to nodarboties?

Emīls: Sāku nodarboties ar riteņbraukšanu, kad biju pavisam mazs puika — 10 gadu vecumā. Šo sporta veidu iemīlēt palīdzēja tētis, kas nodarbojās ar to, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, un riteņbraukšana pati par sevi viņam ļoti patika un patīk. Sākotnēji tā bija tikai sportiska nodarbošanās vasaras laikā, kā teica mans tētis — lai neslīpētu asfaltu un nedarītu muļķības. Trenējos arī kopā ar tēti. Sākotnēji treniņu nebija daudz, ne vairāk kā trīsreiz nedēļā, lai šis sporta veids man neapniktu un nerastos nelabojams riebums pret riteņbraukšanu, tā vismaz teica mans tēvs. Bet nepagāja ilgs laiks, un treniņi kļuva biežāki, garāki un intensīvāki.

INTERVIJĀ Latvijas Radio 2 studijā. Foto no personiskā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru