Šoreiz rubrikā «Nedēļas nogale» nedaudz pastāstīšu par azartisku kāršu spēli puns, kas radusies Malēnijā. Striktas robežas Malēnijai nevar novilkt, bet uzskatāms, ka malēnieši dzīvo Alūksnes novada teritorijā, daļā Gulbenes novada, Apes teritorijā, kā arī daļēji Balvu un Viļakas pusē.
Vidzemes slimnīcas darbinieki izstādē «Mans vaļasprieks», kas diemžēl tikai vienu dienu bija skatāma poliklīnikas reģistratūrā, lepojās ar saviem hobijiem.
Valmieriete SANTA TAURĪTE, iespējams, ir vairāk zināma kā Cukurmamma. Jo tieši šāds nosaukums – Cukurmammas saldumi – ir Santas Instagram kontam, kurā viņa publicē dizaina cepumus, kurus pati veido.
OKSANAS FATEJEVAS hobijs ir veidot brošas no pērlītēm. Un Oksana ir izveidojusi visu, ko vien var iedomāties – sākot no mājdzīvniekiem, beidzot ar ziediem, sirdīm, burtiem un pat traktoru! Tās nēsā gan viņa pati, gan tuvākie draugi, gan ģimene un kolēģi. Oksana stāsta par savu brīvā laika nodarbi.
Šobrīd cilvēkiem dažādās vietās uz zemes iet karsti visdažādākajā nozīmē, taču tāpēc neviens nav pārstājis sapņot par Visumā notiekošo.
«Man liekas, ka būt blakus un atbalstīt cilvēkus, kam ir kādas īpašas vajadzības, ir mans dzīves uzdevums.
Kādreiz populārajos sieviešu žurnālos bija tāda rubrika, kur pašas žurnālistes, rakstu autores, ieteica lasītājiem pamēģināt, ieraudzīt, izlasīt, iegādāties vai apskatīt, ko darba gaitās kaut kur baudījušas pašas.
Ir tāda populāra Raimonda Paula dziesmiņa Brauciet lēnām pār tiltu, draugi.
Aizvadītajā sestdienā rīta pusē rakstniece Laima Kota tikās ar lasītājiem Valmieras bibliotēkā. Turpat ar mākslas cienītājiem un izpratējiem pēcpusdienā tikās māksliniece Laima Kota.
Viena no retajām dubultcimdu adītājām ir valmieriete RUTA BIRĢELE-PRANCĀNE. Viņa piekrīt, ka ir jābūt rokdarbniecei, lai sajustu dubultā pāra tapšanas grūtumu un reizē skaistumu, bet vēl svarīgāk ir gribēt iemācīties. Jaunā apgūšana ir Rutas dzīves sāls.
Kad drēgnā ceturtdienā lietus un vējš sitas logā, īstais brīdis atgriezties karstajā vasarā un atcerēties vienu jauku atvaļinājuma dienu maršrutā Valmiera – Baltinava – Balvi – Veclaicene – Valmiera.
Vecmāmiņas elpa
Tētis vienmēr izsmēja galdiņus, kas klauvē, un šķīvīšus, ko dancina sabiedrība, sadevusies rokās. Ar šīm izdarībām es sastapos Rīgā, kur dzīvoju pie Ozoliņkundzes. Viņai bija divas meitas, ko vajadzēja izprecināt, tāpēc viņa rīkoja nelielas viesības.
Nesenajos Mūzikas svētkos, kas notika Valmierā, Austrumu ielā 1, koncerta programmu papildināja vēsturnieces Indras Vīlisteres lasījumi no Jautrītes Putniņas atmiņām, kas nav iekļautas izdotajā grāmatā Jautrīte Putniņa «Saules mūzika» un līdz šim nav bijušas publiskotas.
Projekta nosaukums ir «Miķis». Tā vadošā darbiniece ir Kristīne, bet lielākais atbalsts viņas ģimene – vīrs Mikus, vecākais dēls Toms, ņiprā Paula un mazais Miķelis.
Godinot senās maizes cepšanas tradīcijas, cepējus un jaunās ražas rudzu maizi, Āraišu vējdzirnavās 20. reizi notika tradicionālās Maizes dienas.
Otrais skats – Jānis viens pats
Katrs, kurš šajā pasaulē nodzīvojis pietiekami ilgi, nenoliegs, ka dzīve dažreiz ir līdzīga teātrim.
Emocijas joprojām ir, un Dziesmu un deju svētki nepiemirstas.
Valmieriete VALENTĪNA EVEQUOZ par savu hobiju sauc līnijdejošanu. Un kā nu ne – viņa startē individuāli gan sporta līnijdejās, gan dejo Burtnieku pagasta līnijdejotāju grupā «Jautrās burtniecietes», kā arī Valmieras «Accordance». Aicināju Valentīnu uz sarunu par dejošanu, un viņa uzsver, ka dejot – tā ir iespēja izkustēties un uzturēt sevi formā.
Valmieras vasaras teātra festivāla laiks un vieta jau labi zināma Latvijas kultūras notikumu kalendārā. Šogad ilgi gaidītā tikšanās no 4. līdz 6. augustam.
Kā gan citādi, ja esam pie šī skaistā un zivīm bagātā Zviedrijas ezera jau ceturto reizi.