Nedaudz cita neatkarība
4. maijs — Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas gadadiena — pēdējos gados ir kļuvis par samērā savdabīgiem svētkiem. No vienas puses mēs lepojamies ar valstisko neatkarību un valsts sasniegumiem, taču no otras — aizvien biežāk nākas dzirdēt atziņu, ka Latvija ir vairāk vai mazāk aizgājusi pa nepareizo ceļu un neatkarība neizskatās gluži tāda, kādu mēs to bijām iedomājušies nu jau tālajā 1990. gadā.
Viena lieta ir nebūt ne vienkāršās attiecības ar Krieviju — šeit vietā ir paruna par spalvu un tikumu. Mūsdienu Krievija, protams, vairs nav nedz cariskā impērija, nedz PSRS, taču tā joprojām ir lielvara, kas var atļauties rīkoties pretēji kā Rietumu pasaules, tā savu kaimiņvalstu interesēm un vēlmēm. Drošības sajūtu šis fakts, protams, nevairo, taču neviens jau arī nesolīja, ka būs viegli.
Pavisam kas cits tikmēr ir tās problēmas, kuras radušās, iekļaujoties Eiropas Savienībā un vispār Rietumu pasaulē. Pirmkārt un galvenokārt jau paši Rietumi vai, ja vēlaties, kapitālisms šodien izskatās daudz citādāk, nekā tas bija saglabājies cilvēku atmiņā par Ulmaņlaikiem un arī priekšstatos par to, kā dzīvo tā dēvētās labklājības valstis Rietumeiropā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv